Kādi ir dažādi dušas klizmu veidi?

Lielākā daļa dušas klizmu darbojas būtībā tādā pašā veidā, lai gan tās var izmantot dažādu iemeslu dēļ. Tos var veikt pirms medicīniskās procedūras, kad cilvēkam ir ļoti aizcietējums, kā daļu no resnās zarnas tīrīšanas vai lai palīdzētu novērst polipus. Lai gan dušas klizmas ir efektīvas, tās rada noteiktus riskus, un tās drīkst veikt tikai pēc tam, kad ārsts ir apstiprinājis.

Lai veiktu šīs klizmas, ir jāizmanto gara sprausla, kas apvienota ar caurulēm, ko pievieno dušas galvai. Tajos ir arī vārsts, kas kontrolē ūdens plūsmu. Tas palīdz novērst to, ka resnā zarna kļūst pārāk pilna, kā arī neļauj ūdenim iekļūt ar pārāk lielu spēku. Ir svarīgi ļoti rūpīgi ievērot norādījumus par klizma veikšanu, jo nepareizas darbības rezultātā var tikt gūtas nopietnas vai pat dzīvībai bīstamas traumas.

Dušas klizmas lietošana visbiežāk saistīta ar hroniska aizcietējuma mazināšanu. Bieži vien tas ir daudz lētāk nekā iegādāties daudzas vienreizējās lietošanas klizmas vai doties pie ārsta, lai tās veiktu. Tie, kuriem gatavojas veikt medicīnisku procedūru vai kuriem ir biežas procedūras, var gūt labumu arī no ilgstošas ​​klizmas lietošanas, jo tās var izmantot atkārtoti.

Reizēm resnās zarnas tīrīšanai var ieteikt dušas klizmas, jo tās parasti spēj sasniegt resnās zarnas tālāk nekā vairums parasto klizmas. Tas ļauj vienlaikus noņemt vairāk gružu un sablīvēta materiāla. Dažiem tas var būt izdevīgi, taču procedūra ir saistīta ar risku, un to nevajadzētu veikt, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti ārsta norādījumi.

Ir daži pierādījumi, ka ikdienas klizmas var palīdzēt novērst polipus — izaugumus, kas rodas resnajā zarnā. Tie bieži ir pirmsvēža, un tos parasti izņem ārsts, lai novērstu resnās zarnas vēža attīstību. Tiem, kuriem ir augsts polipu vai resnās zarnas vēža attīstības risks, pirms dušas klizmas veikšanas jāveic fiziska pārbaude, ja vien to nav ieteicis ārsts.

Ar dušas klizmu saistītie riski var ietvert resnās zarnas plīsumu. Resnā zarna var arī absorbēt pārāk daudz mitruma, kas pēc tam tiks izplatīts visā ķermenī. Tas var izraisīt pietūkumu vai tūsku. Turklāt pārāk daudz ūdens organismā var izjaukt asins elektrolītu līdzsvaru.