Dzīvības pazīmes ir svarīgi medicīniski instrumenti, kas mēra pacienta vispārējo labklājību. Dzīvības pazīmju diagrammas ļauj medicīnas speciālistiem reģistrēt un sekot līdzi šo mērījumu norisei vai samazinājumam. Slimnīcas izmanto dažādas metodes, lai attēlotu zīmes, tostarp datoru programmatūru, grafikus un aizpildiet tukšās veidlapas. Lai gan medicīnas iestādes parasti var brīvi izvēlēties dzīvības pazīmju diagrammu veidus, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām, ir svarīgi ievērot vienu veidu pacienta uzturēšanās laikā, lai izvairītos no neskaidrībām vai diagrammu kļūdām.
Vērtējot un ārstējot pacientus, medicīnas darbinieki mēra četras dažādas dzīvības pazīmes jeb “dzīvības pazīmes”. Tie ietver asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu, elpošanas ātrumu un ķermeņa temperatūru. Sākotnējais rādījums tiek noteikts, kad pacients pirmo reizi nonāk iestādē, un mērījumus atkārto noteiktos intervālos visā viņa uzturēšanās laikā. Smagi ievainotiem vai kritiskiem pacientiem dzīvības pazīmes var mērīt ik pēc 15 minūtēm, savukārt stabiliem pacientiem var veikt tikai divus līdz trīs mērījumus dienā. Katrs rādījums tiek atzīmēts atsevišķā dzīvības pazīmju tabulā.
Lai gan katrai dzīvībai svarīgai pazīmei ir noteikts līmenis, ko uzskata par normālu, katrs pacients ir atšķirīgs, un daži veselības stāvokļi var mainīt rādījumus. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, visaptverošās dzīvībai svarīgo pazīmju diagrammās jāuzskaita atbilstošā medicīniskā informācija par pacientu, tostarp sirds slimību, hipertensijas vai elpas trūkuma vēsture. Diagrammās ir jāatzīmē arī medikamenti, nesen veiktas operācijas un citi faktori, kas var mainīt rādījumus.
Līdztekus četrām pamata pazīmēm daudzu medicīnas iestāžu dzīvībai svarīgo pazīmju tabulās ir iekļauta sāpju skala. Katram pacientam ir savs sāpju slieksnis, un šī sliekšņa pārsniegšana var mainīt dzīvības pazīmes. Piemēram, pacientam ar stiprām sāpēm var būt paaugstināts asinsspiediens un paātrināta sirdsdarbība. Sāpes parasti mēra skalā no viena līdz desmit, taču tās var izmērīt arī ar sejas izteiksmēm, kas atspoguļo dažādus sāpju līmeņus. Šāda veida sāpju skala ir īpaši noderīga bērniem.
Dažādu veidu dzīvības pazīmju diagrammas piedāvā dažādas priekšrocības un trūkumus. Elektroniskā diagramma, kas tiek uzturēta datortīklā, ļauj dažādām iestādes zonām piekļūt pacientu kartēm, neizmantojot smagas saistvielas, taču cieto kopiju trūkums var būt postošs, ja tīkls tiek bojāts. Grafika diagramma ļauj medicīnas personālam vizuāli izsekot dzīvībai svarīgo pazīmju kāpumam un kritumam, taču viens nepareizi novietots punkts var mainīt visu rādījumu. Aizpildot tukšās tabulas, medicīnas darbiniekiem ir vieglāk pārliecināties, vai viņi ir rūpīgi reģistrējuši katru svarīgo pazīmi, taču var vieglāk palaist garām kaut ko svarīgu, ja lapa tiek nejauši izlaista. Neatkarīgi no tā, kādu metodi medicīnas iestādes izvēlas izmantot, piesardzība, ievadot informāciju un izsargāšanās no parastām cilvēka kļūdām, ir būtiska, lai uzturētu atbilstošus dzīvības pazīmju diagrammas.