Kādi ir dažādi ģimenes terapijas pieeju veidi?

Ģimenes terapijas pieejas rada pārmaiņas, palīdzot klientiem saprast, kāpēc viņi rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Stratēģiskā pieeja analizē, kāpēc kāds konkrētā situācijā uzvedas noteiktā veidā, un māca klientam dažādus darbības veidus. Uz risinājumiem balstīta terapijas pieeja palīdz klientam noteikt pārmaiņu mērķus, savukārt stāstījuma pieejas mērķis ir uzlabot paštēlu. Uzvedības terapijas pieejas ir vērstas uz pozitīvas uzvedības nostiprināšanu, lai atrisinātu problēmas un uzlabotu komunikācijas prasmes.

Uz risinājumiem balstītas ģimenes terapijas laikā terapeits parasti palīdz klientam mainīt viņa vai viņas uztveri par to, kā notiek pārmaiņas. Terapeits varētu norādīt, kā problēma tika risināta pagātnē, un mudināt klientu atpazīt, kāpēc mēģinājumi atrisināt problēmu neizdevās. Viņš vai viņa varētu lūgt klientam atcerēties laiku, kad taktika darbojās, un analizēt, kāpēc tā bija veiksmīga. Ģimenes terapijas pieejas bieži sadala problēmas pārvaldāmos segmentos, lai radītu pārmaiņas.

Uzvedības ģimenes terapijas pieejas koncentrējas uz vēlamās uzvedības pastiprināšanu, lai uzlabotu saziņu ģimenē, nevis koncentrējoties uz negatīvām darbībām. Šī metode balstās uz teoriju, ka darbības ir iemācītas atbildes, kas iegūtas no pagātnes pieredzes. Terapeiti, kas izmanto šāda veida konsultācijas, mudina ģimenes koncentrēties uz tagadni un nekavēties pagātnē. Ģimenes varētu uzzināt veidus, kā izmantot pozitīvu pastiprinājumu, lai panāktu konfliktu atrisināšanu.

Naratīvās ģimenes terapijas mērķis ir mainīt klienta negatīvo domāšanu, kas varētu likt viņam vai viņai internalizēt problēmas. Mainot klienta paštēlu un to, kā viņš uztver dzīvi, negatīvisms var mazināties. Terapeits parasti izmanto piemērus par klienta stiprajām pusēm un pozitīvām īpašībām, lai palīdzētu viņam vai viņai atpazīt, kā domas var dot labumu indivīdam.

Ģimenes terapija parasti tiek meklēta, lai risinātu vecāku problēmas, īpaši jauktās ģimenēs vai viena vecāka mājsaimniecībās. Tas var būt noderīgs arī pārmaiņu laikā, piemēram, nāves gadījumā ģimenē vai šķiršanās gadījumā. Ģimenes terapijas pieejas mērķis ir sakārtot attiecības un atrisināt strīdīgus jautājumus, kas izraisa stresu.

Daži terapeiti specializējas laulību konsultēšanā vai vecāku prasmēs. Viņi varētu iemācīt pāris labākus veidus, kā sazināties, lai uzlabotu savas attiecības, un iemācītos veselīgus veidus, kā nepiekrist. Ja ģimenei ir grūtības ar pusaudžiem, var meklēt terapeitu, kas sniegtu ieskatu pusaudžu problēmām vai kas specializējas brāļu un māsu sāncensībā.