Dažādi jogas veidi iesācējiem ietver prāta attīrīšanu, veicot mērķtiecīgus elpošanas vingrinājumus, un ķermeņa pārņemšanu tādās pozās, kas stiepj muskuļus, tos nenoslogojot. Ievada vingrinājumi parasti ietver stāvēšanu vai guļus neitrālās pozīcijās, kas ļauj krūtīm un vēderam paplašināties, vienlaikus izstiepjot muguru un kājas. Elpošanai jānotiek dziļi vēderā, kur diafragma var paplašināt ribu un pilnībā piepildīt plaušas.
Joga ir pozu sērija, kas paredzēta, lai palielinātu elastību, veicinātu asinsriti, nomierinātu garu un koncentrētu prātu, izmantojot meditāciju. Ir daudzi jogas līmeņi, kas paredzēti, lai izaicinātu dalībniekus ar arvien prasīgākām pozām, kurām nepieciešama lielāka garīgā uzmanība un elastība. Jogas nodarbības bieži tiek pasniegtas vietējos kopienas centros, slimnīcās, jogas centros un sporta zālēs. Šīs nodarbības var iedalīt kategorijās pēc pieredzes līmeņa vai fiziskajiem ierobežojumiem, piemēram, grūtniecības un rehabilitācijas, kā arī citiem faktoriem. Vingrinājumus var apgūt arī, skatoties instruktorus televīzijā.
Divas pamata pozas jogai iesācējiem ir savasana un tadasana. Šīs pozas var izpildīt jebkura vecuma un jebkura elastības līmeņa dalībnieki. Savasanu sauc arī par līķa pozu, un tajā skolēns guļ uz grīdas uz muguras ar vaļīgām rokām sānos. Studente var vadīt savu prātu caur dažādiem ķermeņa muskuļiem, atslābinot katru atsevišķi, kad viņa attīra prātu. Tadasana, kalnu poza, ir pamats visām stāvošām pozīcijām, un skolēns to var veikt, stāvot kopā ar kājām, plecus atmuguriski un atlaidot galvu uz kakla.
Adho mukha svanasana un urdhva mukha svanasana ir divas nedaudz izaicinošākas, bet vienlīdz atalgojošas pozas, ko parasti izmanto jogā iesācējiem. Adho mukha svanasana jeb uz leju vērsts suns atver plecus un atspiež mugurkaulu, radot pilnu izstiepšanos caur muguru un paceles cīpslām, ja tas tiek izdarīts pareizi. Students sāk ar seju uz leju uz grīdas, rokas vienmērīgi novieto pie pleciem un piespiež gurnus uz augšu un atpakaļ pret sienu, lai viņas svars vienmērīgi sadalītos pa rokām un kājām. Urdhva mukha svanasana jeb uz augšu vērsts suns ir muguras izliekums, kas atver krūškurvja muskuļus un stiepjas cauri mugurai un augšstilbu iekšpusei līdz pat kāju pirkstiem. Studenti līdzīgi sāk guļus ar seju uz leju uz grīdas, rokas balstās pie apakšējās ribu loka, un spiež uz augšu caur rokām, paceļot sirdi pret griestiem.
Šie vingrinājumi ir paredzēti ķermeņa atslābināšanai un nostiprināšanai, un tie ir balstīti uz pareizas elpošanas izpratnes metodēm. Jaunajiem studentiem bieži tiek mācīta prakse, ko sauc par diafragmas elpošanu, kas dziļai elpošanai izmanto diafragmas muskuļus. Cilvēki parasti pārmērīgi noslogo krūškurvja muskuļus elpošanai, ko var redzēt krūšu kurvja pacelšanās un nolaišanās gadījumā. Tomēr šie muskuļi nav paredzēti ilgstošai lietošanai un var radīt indivīda noguruma sajūtu, ja tas ir atkarīgs, izpildot dažādas pozas, kas tiek izmantotas iesācēju jogas laikā. Diafragmatiskā elpošana caur diafragmas kustību vēdera lejasdaļā ievelk gaisu plaušās, un šis muskulis var izturēt ilgstošu smagu elpošanu, kas skolēnam ļauj justies atsvaidzinātam un nomierinātam.