Dažādi ķērpju plāna ārstēšanas veidi ietver imūnsupresīvus medikamentus, antihistamīna līdzekļus, kortikosteroīdus un retinoīdus. Plakanās ķērpju ārstēšanas izvēle jāveic ārstam, kurš veic diagnozi. Kuras zāles ir labākās, ir atkarīgas no plakanā ķērpju veida un smaguma pakāpes, kā arī no pacienta novērotajiem simptomiem. Nav nevienas ķērpju plānas ārstēšanas, kas izārstē slimību, un bieži vien to var atrisināt bez jebkādas ārstēšanas.
Tiek uzskatīts, ka ķērpis ir autoimūna slimība, lai gan precīzs tās mehānisms nav zināms. Tas nozīmē, ka ķermeņa imūnsistēma, kas parasti ir atbildīga par cīņu pret svešķermeņiem, piemēram, baktērijām infekcijas slimību gadījumā, uzbrūk pašam ķermenim. Tāpēc ķērpju plānā ārstēšana var ietvert imūnsupresīvu zāļu lietošanu. Tas nav lipīgs un nevar tikt nodots no cilvēka uz cilvēku.
Slimība parasti izpaužas kā sarkani vai purpursarkani izsitumi, kas visbiežāk sākas uz plaukstu locītavām un kājām. Tas var izplatīties pa visu ķermeni. Izsitumu papulas vai izciļņi ir plakanas un var būt ļoti niezoši. Kopēja papulu īpašība ir smalku, baltu līniju parādīšanās, ko dēvē par Vikhema strijām.
Plakanais ķērpis retāk skar nagus un galvas ādu, dzimumorgānus un mutes gļotādas, ko dēvē par mutes plakano ķērpju. Šajās vietās tas var parādīties kā balti, mežģīnēm līdzīgi raksti. Parasti slimība izzūd pati, bet tas var ilgt no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.
Plakano ķērpju, atkarībā no tā, kur tas parādās, un izsitumu īpašībām, var iedalīt dažādās aprakstošās diagnozēs, piemēram, hipertrofiskā, atrofiskā un vezikulārā plakanā ķērpjā. Dažādi ķērpju plāna ārstēšanas veidi tiek noteikti atbilstoši šīm īpašībām. Vieglos gadījumos slimība var izzust bez ārstēšanas. Simptomi, piemēram, nieze, var prasīt antihistamīna lietošanu. Bieži vien ir noderīgi nomierinoši antihistamīna līdzekļi, piemēram, hlorfeniramīns, kas palīdz pacientam gulēt bez skrāpējumiem.
Visbiežāk lietotā ķērpju plāna ārstēšana ir kortikosteroīdi vai nu lokāli, vai smagākos gadījumos sistēmiski. Ilgstoša sistēmiska ārstēšana nav ieteicama kortikosteroīdu iespējamo ilgtermiņa blakusparādību dēļ. Tie darbojas, mazinot iekaisumu, kas saistīts ar ķērpju plānu. Ir izmantoti arī retinoīdi, A vitamīna sintētiskā versija, piemēram, lokāls tretinoīns vai perorāls izotretinoīns.
Smagos gadījumos var ordinēt imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, ciklosporīnu. Ņemot vērā slimības autoimūno raksturu, imūnsistēmas nomākšana var to uzlabot vai atrisināt. Gaismas terapija jeb PUVA, kas ir UVA gaismas iedarbība kombinācijā ar psoralēnu, ir pierādījusi zināmu ieguvumu ķērpju planusa ārstēšanā.
Plakanā ķērpju ārstēšanas izvēle jāveic, konsultējoties ar ārstu. Visām iespējamām ārstēšanas iespējām var būt blakusparādības, tāpēc, iespējams, tiks veikts riska/ieguvuma novērtējums. Pirms labākā varianta izvēles jāapsver vienlaicīgas slimības, hroniskas zāles un tādi faktori kā grūtniecība un zīdīšanas periods.