Dažādie prozas stili var būt tikpat dažādi kā atsevišķu rakstnieku personības un mērķi. Bieži vien prozas priekšmets var noteikt stilu, kādā tā ir rakstīta. Pamatprozas stils var būt tikai jautājums par domu izteikšanu pēc iespējas skaidrāk, ņemot vērā tēmu. Pēc tam prozas stils ir atkarīgs no rakstnieka.
Stila elementus, ko sarakstījuši Viljams Strunks, jaunākais un EB Vaits, rakstnieki un rakstniecības studenti izmantojuši jau daudzus gadus. Tajā ir izklāstīti angļu valodas gramatikas, pieturzīmju un pareiza vārdu lietošanas noteikumi. Tas beidzas ar dažiem komentāriem par prozas stiliem, kas mudina jaunos rakstniekus izkopt savu. Pretējā gadījumā “jūs esat miris kā rakstnieks”.
Amerikāņu romānu rakstnieks Kurts Vonnegūts jaunākais ir raksturots kā rotaļīgs un savdabīgs stilists. Viens no viņa stilistiskajiem principiem ir tāds, ka rakstniekam ir jāizklausās pēc viņa paša. Viņš arī atzīmēja, ka, iespējams, viens no svarīgākajiem stila aspektiem ir priekšmets. Tam vajadzētu būt kaut kam, kas rakstītājam rūp.
Nopietni cilvēki mēdz rakstīt par nopietnām lietām. Viņu prozas stili atbildīs viņu materiālam. Franču rakstnieka Alberta Kamī grāmatā “Mēris” slimība tiek izmantota kā alegorija aizspriedumu un naida briesmām. Viņa prozas stils atbilst šai tēmai. Satīriķa vai humorista stils būs pavisam citāds.
Amerikāņu rakstnieka Marka Tvena sarunvalodas prozas stils ir pazīstams ar savu vienkāršību, tiešumu un graciozitāti. Jebkurš rakstīšanas stils var būt skaidrs un tiešs neatkarīgi no tēmas. Franču filozofs Blēzs Paskāls un amerikāņu filozofs Viljams Džeimss bija pazīstami ar spēju izteikt sarežģītas idejas skaidrā un precīzā valodā. Skaidrība ir universāla pielietojuma stila elements
Izciliem un cienījamiem rakstniekiem ir dažādi viedokļi par to, kas īsti ir “stils”. Dažiem tas ir viedoklis. Ja nav pārliecības par tēmu, nav arī stila. Citiem stils ir meistarība, veids, kā tiek runāts; tas ir jautājums par “pareizā” vārda pareizu izvietojumu.
Daudzi rakstnieki domā, ka prozas stili patiešām ir skaidri redzams rakstnieka zīmogs uz materiāla. Savā ziņā rakstnieks ir stils. Stils kļūst par daļu no rakstīšanas būtības. Kā izteicās angļu filozofs Alfrēds Norts Vaitheds: “Stils tā labākajā nozīmē ir izglītota prāta pēdējais ieguvums; tas ir arī visnoderīgākais. Tas caurstrāvo visu būtni.”