Ir trīs galvenie bērnības traucējošo uzvedības traucējumu veidi. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (ADHD) ir traucējumi, kam raksturīga neuzmanīga, hiperaktīva un impulsīva uzvedība. Opozīcijas izaicinoši traucējumi ir bērnības traucējumi, kad bērns ir pārmērīgi nepaklausīgs un naidīgs. Uzvedības traucējumi ir smagāks opozīcijas izaicinošu traucējumu veids, kur nepaklausīga uzvedība izraisa iebiedēšanu un pat noziedzīgas darbības.
Nav zināms viens traucējošas uzvedības traucējumu cēlonis. Ģenētikai ir nozīme ADHD, un augļa alkohola iedarbība ir veicinošs faktors. Opozīcijas izaicinoši traucējumi un uzvedības traucējumi bieži tiek novēroti bērniem, kuri ir atstāti novārtā vai ļaunprātīgi izmantoti.
Lai diagnosticētu traucējošus uzvedības traucējumus, psihiatram ir jāaplūko bērna uzvedība vairākās dažādās situācijās. Psihiatrs parasti konsultēsies ar vecākiem, kā arī skolotājiem un citiem aprūpētājiem, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu. Ja bērns rīkojas tikai vienā situācijā, traucējošajai uzvedībai var būt iemesls, kas saistīts ar konkrēto situāciju.
Var būt grūti diagnosticēt traucējošus uzvedības traucējumus, jo daudzi simptomi ir lietas, ko bērni dara dabiski. Piemēram, viens no ADHD simptomiem ir impulsīva uzvedība, tādas darbības kā atbildes sniegšana stundā vai pārtraukšana. Tomēr tādā traucējumā kā ADHD darbības ir daudz smagākas nekā bērna vienaudžu vidū, un tās traucē viņa vai viņas ikdienas dzīvi.
Visu veidu traucējošos uzvedības traucējumu gadījumos vecāku iejaukšanās ir liela daļa no ārstēšanas. Ja bērns atrodas nolaidīgā vai vardarbīgā vidē, viņš nekavējoties jāpārvieto uz stabilu māju. ADHD gadījumā vecāki var palīdzēt, izveidojot grafikus un palīdzot bērnam organizēt mājas darbus un skolas darbus. Opozīcijas izaicinošu traucējumu vai uzvedības traucējumu gadījumā vecāki var apgūt prasmes pārvaldīt grūtos bērnus. Konsekventu un saprātīgu disciplīnu var būt grūti īstenot, taču tā ir galvenā sastāvdaļa traucējošu uzvedības traucējumu ārstēšanā.
Terapija ir vēl viena noderīga traucējoša uzvedības traucējumu ārstēšana. Terapija var palīdzēt vecākiem iemācīties pārvaldīt sarežģītu uzvedību un veidot labākas vecāku un bērnu attiecības. Bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības vai nolaidības, terapija var būt veids, kā pārvarēt pagātnes traumas un iemācīties veidot jaunas attiecības. Terapija var arī iemācīt bērniem problēmu risināšanas un sociālās prasmes.
Bieži vien līdzās pastāv divi vai trīs traucējoši uzvedības traucējumi, kas apgrūtina bērna diagnosticēšanu un ārstēšanu. Uzvedības traucējumi var rasties vienlaikus ar depresiju vai bipolāriem traucējumiem, un bērniem ar nekontrolētu ADHD var attīstīties arī depresija. Medikamenti var būt efektīva depresijas un ADHD ārstēšana, tomēr tie nav efektīvi citu uzvedības traucējumu ārstēšanā.