Kādi ir dažādi vestibulārās terapijas vingrinājumi?

Vestibulārās terapijas vingrinājumi parasti ir paredzēti, lai pārvarētu troksnis ausīs un citus vestibulāros traucējumus. Lai gan vestibulārās problēmas biežāk sastopamas pieaugušajiem, paroksismāls vertigo skar arī bērnus. Terapija, kas palīdz kontrolēt reiboni un pareizu līdzsvaru vai koordināciju, kas saistīta ar šo stāvokli, var ietvert plecu un kakla vingrinājumus. Vestibulārās terapijas vingrinājumos var iekļaut arī vienkāršas pastaigas.

Personai ar noteiktām vestibulārā aparāta novirzēm var būt grūtības ar līdzsvaru un līdzsvaru. Vestibulārās terapijas vingrinājumi palīdz smadzenēm iemācīties pielāgoties enerģijai, ko pārraida vestibulārā sistēma. Vingrinājumi palīdzēs smadzenēm pareizi interpretēt katru pārraidi, ļaujot cilvēkam veikt ikdienas darbības bez līdzsvara vai reiboņa. Rezultātā būs labāk panesamas vienkāršas acu un galvas kustības, kas nepieciešamas normālai darbībai.

Daudzos gadījumos eksperti iesaka pacientam veikt 15-20 katra vingrinājuma komplektus. Lielākā daļa fizioterapeitu vai ārstu iesaka pacientam veikt vestibulārās terapijas vingrinājumus divas vai trīs reizes dienā vairākas nedēļas, līdz simptomi uzlabojas. Daudzus vestibulārās terapijas vingrinājumus sauc par galvas vingrinājumiem. Daži no tiem ietver locīšanas kustības sēdus stāvoklī, savukārt citi vingrinājumi ietver galvas pagriešanu no vienas puses uz otru. Kad simptomi mazinās, pacients vingrošanas laikā var aizvērt acis.

Cits vestibulārā vingrinājuma veids ir pazīstams kā plecu paraustīšana. Tā kā pleci tiek raustīti, ir svarīgi pagriezt galvu no vienas puses uz otru. Šīs vestibulārās terapijas vingrinājumu variācijas var uzzināt no fizioterapeita.

Vēl viens no ieteicamajiem vestibulārās terapijas vingrinājumiem ir sēdus un stāvus stāvokļa maiņa. Pacientam jāsāk ar lēnām kustībām, pēc tam pakāpeniski jāpalielina temps. Šo darbību var atkārtot 15 reizes, pārmaiņus ar atvērtām un aizvērtām acīm. Cits stāvēšanas veids var ietvert spilvena vai cita mīksta priekšmeta novietošanu zem kājām un līdzsvarošanu, neturoties pie krēsla vai cita priekšmeta. Papildu stimulēšanai šo darbību var veikt ar aizvērtām acīm vai stāvot uz vienas kājas.

Papildus dažādām aktivitātēm stāvus un sēdus var būt noderīga arī acu pārtrenēšana, veicot virkni skatīšanās vingrinājumu. Šie vestibulārās terapijas vingrinājumi tiek veikti, fokusējoties uz objektu vai mērķi no noteikta attāluma. Tāpat kā ar jebkuru no vestibulārās terapijas vingrinājumiem, pacientiem pirms programmas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu.