Vidējā pieaugušā cilvēka ķermenī ir aptuveni 1013 šūnas, kas ir aptuveni 1600 reižu vairāk nekā cilvēku skaits uz Zemes. Tiek lēsts, ka katrai cilvēka ķermeņa šūnai ir aptuveni desmit mikroorganismi, pārsvarā baktērijas resnajā zarnā. Tas ir iespējams, jo tipiskas baktēriju šūnas tilpums var būt vairāk nekā 1000 reižu mazāks nekā vienas ķermeņa šūnas.
Kopā ar baktēriju ķermeņa floru ikvienu kolonizē arī sēnītes (galvenokārt raugi), protisti un arhejas (galvenokārt metanogēni), lai gan par tiem ir mazāk zināms, jo to trūkums salīdzinājumā ar baktērijām. Makroskopiskās ķermeņa floras jomā, kad tie atrodas ķermeņa iekšienē, tie parasti ir kaitīgi parazīti, piemēram, lenteņi. Tomēr dažu cilvēku ādā vai matos var būt tūkstošiem makroskopiskas ķermeņa floras, bieži vien ērču veidā. Zinātnieki uzskata, ka pasaulē var būt pat miljons ērču sugu, kas ir pielāgotas jebkurai iespējamai videi, tostarp cilvēka ķermenim.
99% baktēriju zarnās nāk no 30-40 sugām. Bieži redzamās ģintis ir Bacteroides, Clostridium, Fusobacterium, Eubacterium, Ruminococcus, Peptococcus, Peptostreptococcus un Bifidobacterium. Baktēriju ķermeņa florai mēdz būt simbiotiskas attiecības ar savu saimniekorganismu. Baktērijas palīdz sagremot sarežģītos ogļhidrātus, kas citādi būtu nesagremojami, veicina zarnu šūnu augšanu, nomāc patogēnos mikrobus, novērš alerģiju, iekaisīgas zarnu slimības un spēlē izšķirošu lomu imūnsistēmā. Ķermeņa flora un ķermenis, ko tas aizņem, ir kopīgi attīstījušies desmitiem miljonu gadu.
Apmēram 60% no fekāliju masas veido baktērijas. Dažas baktērijas, kas atrodamas izkārnījumos, var būt patogēnas personai, no kuras tās nākušas, un apkārtējiem cilvēkiem. Tas ir daļa no mūsdienu higiēnas iemesla. Baktērijas, kas izplatās ar fekālijām, ir E. coli un Vibrio cholerae, baktērija, kas izraisa holēru.