Sexaholics Anonymous® ir 12 soļu atbalsta grupa, kas izveidota, lai palīdzētu dalībniekiem pārvarēt seksuālo atkarību. Tā ir viena no vairākām šādām grupām, kas veidota pēc anonīmo alkoholiķu® (AA) modeļa, taču organizācija izceļas, nosakot problēmas un mērķus, ar kuriem saskaras atkarīgie. Atkarība no iekāres tiek identificēta kā problēmas sakne, un atveseļojošie “seksaholiķi” strādā, lai saglabātu seksuālo atturību.
1979. gadā dibinātājs Rojs K. sazinājās ar AA, lai iegūtu atļauju modelēt programmu pēc viņu 12 pakāpju modeļa. Sexaholics Anonymous® sāka rīkot regulāras sanāksmes 1981. gadā. Organizācija ir nepārtraukti attīstījusies, 1991. gadā izplatoties Lielbritānijā, un līdz 2010. gadam aptuveni 1,200 grupas rīkoja sanāksmes 12 valstīs.
Stingra valoda izceļ Sexaholics Anonymous® no citām atbalsta grupām, kas nodarbojas ar hiperseksualitāti un seksuālām atkarībām. Organizācija seksaholiķi raksturo kā tādu, kurš ir zaudējis kontroli un kuram iekāre ir kļuvusi par atkarību. Šī iekāres identificēšana kā galvenā problēma atšķir Sexaholics Anonymous® no citām atbalsta grupām, kuras mēdz izmantot mazāk emocionālu valodu par labu “kompulsīvai uzvedībai”.
Valoda, kas aptver mērķus un mērķus, arī izceļas, salīdzinot ar citām programmām. Tāpat kā atveseļojošie alkoholiķi, arī seksaholiķi tiek mudināti atturēties, un sekss starp precētu vīrieti un sievieti tiek uzskatīts par vienīgo pieņemamo seksuālo izeju. Seksuālas darbības ar citiem partneriem un sevis apmierināšana tiek identificētas kā pašiznīcinošas darbības, kas kalpo tikai atkarības pabarošanai.
Kā atveseļojošie seksaholiķi dalībnieki ievēro 12 soļu programmu, kas ir līdzīga anonīmo alkoholiķu® izstrādātajai. Šie soļi ietver seksuālās atkarības atzīšanu, introspekciju, kļūdu atzīšanos un vēršanos pie Dieva pēc vadības. Seksaholiķi ir arī vērsti uz to, lai identificētu cilvēkus, kuriem viņi ir nodarījuši kaitējumu pagātnē, un pēc iespējas jāveic pasākumi, lai labotu, ja vien tas, iespējams, neradīs papildu sāpes.
Parasti Anonīmo Sexaholics® sanāksmes notiek kopienu ēkās, baznīcu zālēs vai līdzīgās sabiedriskās vietās. Dalībnieki identificē sevi, izmantojot tikai vārdus, un tiek uzsvērta konfidencialitāte. Pēc lasīšanas vai anekdotes no norādītā runātāja atsevišķi dalībnieki tiek mudināti runāt par savu pieredzi, nesenajiem panākumiem un neveiksmēm, saskaroties ar atkarību. Viņi var arī sniegt personiskas domas un reakcijas uz citu stāstiem. Sanāksmes parasti ilgst no 1 līdz 2 stundām.
Lai gan organizācija nav saistīta ne ar vienu baznīcu, organizācijas atbalstītās morālās vērtības padara to populāru daudzu galveno reliģiju praktiķu vidū. Tādi ziņojumi kā vēršanās pie Dieva pēc atbalsta, atturība un tradicionālā nostāja, ka tikai precēti pāri ir pieņemami kā seksa partneri, patīk daudzu ticību ticīgajiem. Organizācija ir atvērta visiem, neatkarīgi no ticības vai reliģiskās piederības.