Kādi ir daži veidi, kā izteikt līdzjūtību?

Ir vairāki veidi, kā izteikt līdzjūtību kādam, kurš ir piedzīvojis tuvinieka nāvi, atkarībā no attiecību veida ar sērotāju un personas ģeogrāfiskā tuvuma. Sērotājs un viņa ģimene parasti ļoti novērtē jebkāda veida līdzjūtību.
Tradicionālais veids, kā izteikt līdzjūtību daudzās kultūrās, ir nosūtīt kartiņu vai vēstuli ar dažām līdzjūtības frāzēm, paužot sašutumu, uzzinot par mirušā nāvi, un rakstnieka cerību, ka ģimenes locekļiem klājas tik labi, cik viņi var būt. apstākļus. Tradicionāli ir adresēt līdzjūtības vēstuli ģimenes vadītājam, lai gan rakstnieks var nosūtīt arī individuālas līdzjūtības cilvēkiem, kurus viņš vai viņa pazīst. Parasti ir jāizmanto tukša kartīte, nevis iepriekš iespiesta kartīte, un kartītes tēmai jābūt drūmai.

Mūsdienu laikmetā dažiem cilvēkiem patīk sūtīt līdzjūtības pa e-pastu. Tomēr daudzi etiķetes piekritēji raugās uz to, jo e-pastam ir ļoti ikdienišķa sajūta. Rakstiskas līdzjūtības ir jāraksta ar roku uz kartītes, nevis jānosūta elektroniski, pat ja jūtas abos gadījumos ir pilnīgi vienādas.

Tradicionāli ir arī līdzjūtības zvani. Daudzās sabiedrībās sērotāji pēc nāves rīko atvērto durvju dienas, lai izteiktu līdzjūtības, ļaujot cilvēkiem ierasties un izteikt līdzjūtību personīgi. Dažiem cilvēkiem patīk atnest pārtiku, ziedus un citas dāvanas līdzjūtības zvana laikā, lai paustu atbalstu sērotājiem. Ebreju sērotāju gadījumā sēru periods, kas pazīstams kā šiva, tiek turēts nedēļu pēc nāves, lai apmeklētājiem būtu iespēja ierasties un apmeklēt ģimeni, kamēr ģimene apstrādā savas bēdas.

Sērotājiem var zvanīt arī tie, kuri ir pārāk tālu, lai apmeklētu klātienē, bet tomēr vēlas izteikt līdzjūtību. Personām ir svarīgi apzināties, ka tālruņa zvani dažkārt tiek uzskatīti par traucējošiem, jo ​​tie var pārtraukt bēru organizēšanu vai neļaut ģimenes locekļiem sasniegt sērotājus. Kad kāds izlemj piezvanīt, viņam vai viņai ir jāapzinās, ka uz tālruņa zvanu var atbildēt arī draugs, kurš zvana ģimenei, nevis kāds no sērotājiem.

Ja uz bērēm ir uzaicināts kāds indivīds, tad arī viņam ir lietderīgi tajā laikā izteikt līdzjūtību. Daudziem cilvēkiem patīk arī izteikt līdzjūtību, pirmo reizi pēc nāves redzot sērotāju, neatkarīgi no tā, vai viņi ir nosūtījuši kartiņu. Piemēram, sērojošs kolēģis, atgriežoties darbā, daudzi novērtē līdzjūtības piedāvājumu, tāpat kā sērotājs var būt priecīgs dzirdēt no drauga, kad viņu pamana uz ielas vai lielveikalā.