Laba baznīcas finanšu pārvaldība parasti ietver pareizu finanšu procesu un procedūru izstrādi, naudas pārvaldībā kvalificēta cilvēka algošanu vai iecelšanu, lai pārraudzītu baznīcas fondus, kā arī konfesionālās un draudzes politikas ievērošana attiecībā uz finanšu caurskatāmību. Turklāt baznīcām būtu jāstrādā, lai izstrādātu finanšu stratēģijas, kas mudinātu draudzes locekļus atbildīgi ziedot naudu draudzei. Vairumā gadījumu draudzei nav laba doma atstāt finanses mācītāja rokās, jo tādējādi var rasties spriedze un apsūdzības par interešu konfliktu. Daudzos gadījumos baznīcas finanšu amatpersonu piesaistīšana var būt veids, kā aizsargāt baznīcu pret nepareizu finanšu pārvaldību.
Reliģiskajām draudzēm var būt dažādas struktūras, kas var būtiski ietekmēt baznīcas finanšu pārvaldības politiku. Tomēr kopumā finansiāli veselīga baznīca savā politikā iekļaus gan caurskatāmību, gan atbildību. Praktiski runājot, tas nozīmē, ka baznīcas finanšu pārvaldību nedrīkst uzticēt garīdzniekiem, bet gan iecelt finanšu komiteju un, iespējams, baznīcas kasieri, kas ir atbildīgs šai komitejai. Dažas baznīcas var arī nolīgt ārēju grāmatvedi, lai katru gadu saskaņotu baznīcas grāmatas. Lielām konfesijām var būt sava baznīcas finanšu pārvaldības politika, un tās var nodrošināt dažādus finanšu pārvaldības rīkus atsevišķām draudzēm, lai palīdzētu novērst finansiālas grūtības un iespējamu skandālu.
Baznīcas bieži ir atbildīgas par notiekošo līdzekļu vākšanas pasākumu koordinēšanu. Šīs aktivitātes var ietvert draudzes mudināšanu katru gadu ieķīlāt baznīcai noteiktu atbalsta summu. Pastāvīga līdzekļu vākšana var būt arī veids, kā draudze var uzturēt pozitīvu naudas plūsmu. Parasti ir laba ideja atsevišķām baznīcas komitejām un grupām, piemēram, sieviešu klubiem un jaunatnes dienestiem, piedalīties baznīcas politikā par pilnīgu finanšu izpaušanu visos savos finanšu darījumos.
Baznīcai parasti ir prātīgi izvēlēties uzticamus locekļus, lai tie darbotos finanšu komitejā, kas ir atbildīga gan baznīcas valdei, gan baznīcas mātes konfesijai, pieņemot, ka baznīcai ir vecāku konfesija. Šīs komitejas locekļiem ideālā gadījumā būtu jāpārzina finanšu, grāmatvedības un uzņēmējdarbības jautājumi. Tomēr tas neliedz nolīgt ārēju palīdzību finanšu jautājumos vai izmantot trešo pušu pakalpojumus, lai regulāri pārskatītu baznīcas grāmatas, lai novērstu grāmatvedības kļūdas. Dažas konfesijas var pieprasīt, lai baznīcas kasieris vai darbinieks, kas ir atbildīgs par naudas apstrādi vai baznīcas finanšu pārvaldības pārraudzību, ir aizsargāts pret finanšu krāpšanu vai baznīcas līdzekļu zādzību. Pat bez šīs prasības baznīcas finanšu darbinieku piesaistīšana joprojām var būt saprātīga prakse, jo īpaši baznīcās, kas gada laikā iekasē lielas naudas summas.