Diplomdarba izstrāde daudziem studentiem var būt diezgan sarežģīta, taču, lai uzrakstītu diplomdarbu, ir nepieciešama prakse. Vienkāršāk sakot, promocijas darbā ir norādīts pētījuma mērķis, kas varētu būt analizēt, izpētīt vai argumentēt nostāju. Diplomdarba izklāsts parasti parādās pirmās rindkopas apakšā pēc īsa tēmas ievada, un tajā jāiekļauj termini un idejas, kuras var definēt un pārbaudīt. Vispirms uzrakstot ievada rindkopu, var sniegt dažus norādījumus darba izstrādei, definējot darba tēmas svarīgos punktus, kas var palīdzēt izstrādāt stingri strukturētu disertāciju, kas veido un virza pārējo darbu. Un otrādi, vispirms rakstot vairākus disertācijas paziņojumus un prāta vētras idejas var sniegt materiālu, ar ko strādāt un pārbaudīt, salīdzinot ar vispārējo pētījumu, pa ceļam pārskatot apgalvojumus, līdz kaut kas atbilst.
Pirmais padoms diplomdarba izstrādei ir izpētīt tēmu. Kad tēma ir izvēlēta, informācija par tēmu ir jāapkopo no grāmatām, rakstiem un žurnāliem. Rūpīga informācijas analīze un modeļu meklēšana var palīdzēt vēlāk izstrādāt disertāciju. Piezīmju veikšana un apsvēršana “kāpēc” un “kā” izpētes posmā var palīdzēt izstrādāt darba vispārējo būtību, kas ir pirmais lielais solis promocijas darbā.
Kad tēmas fona izpēte ir pabeigta, var rakstīt skices vai darba darbu. Darba mērķis ir kalpot par sākumpunktu. Kad darba darbs ir pilnveidots, to var pabeigt kā noslēguma darba paziņojumu, ko darbs atbalstīs.
Parasti ir divi galvenie veidi, kā pieiet darba izstrādei. Pirmais ir uzrakstīt vairākus darba disertācijas paziņojumus un pēc tam uzrakstīt ievada rindkopu, kas būs virs tā. Un otrādi, ievada rindkopu var uzrakstīt vispirms, kas var palīdzēt ģenerēt dažus darba apgalvojumus. Dažreiz pēdējais ir vieglāk.
Ar pirmo metodi tiek smeltas idejas iespējamam diplomdarbam. Šie darba apgalvojumi parasti ir nedaudz neveikli un nedaudz neskaidri, kas ir labi. Daudzu ideju, kas analizē, izpēta vai argumentē nostāju par darba tēmu, prāta vētra var nodrošināt pietiekami daudz materiāla, lai galu galā izveidotu stabilu disertāciju. Nākamais solis ir noteikt, vai rakstā izmantojamā diskusija atspoguļos kādu no darba disertācijas apgalvojumiem. Ja darbs nevar pienācīgi pamatot disertācijas apgalvojumus, tie būs jāpārskata. Pēc dažām darba disertācijas paziņojumu pārskatīšanas parasti kļūst skaidrs, kurus no tiem ir vērts paturēt. Šis pārstrādāšanas process – tēžu izklāstu apstrāde, atbalsta meklēšana plānotajā zinātniski pētnieciskajā darbā un promocijas darbu atziņu pārrakstīšana – turpinās, līdz tiek izstrādāts pamatīgs darbs.
Vēl viens veids, kā izstrādāt disertācijas izklāstu, ir vispirms ieskicēt ievada rindkopu par tēmu, pirms uztraucaties par darbu. Ievadā parasti jākoncentrējas uz svarīgākajiem jautājumiem par darba tēmu, tā mērķi un virzienu. Ievada rindkopā ir jānosaka konteksts un, protams, jāizveido stabils disertācijas izklāsts, kas vadīs pārējo darbu un nodrošinās labu struktūru. Dažiem studentiem šī pieeja varētu būt nedaudz vienkāršāka, jo tā nodrošina vairāk materiāla, ar ko sākt procesa sākumā.