Traumas darba vietā, ko izraisa smaga celšana, var radīt nopietnas bažas uzņēmumiem un darbiniekiem. Ergonomisku celšanas paņēmienu izmantošana var palīdzēt aizsargāt ķermeni no traumām un sasprindzinājuma, tādējādi nodrošinot veselīgāku darba vidi. Lai gan ergonomika bieži koncentrējas uz profesionālo pasauli, ikviens var gūt labumu, apgūstot pareizus veidus, kā pacelt smagus priekšmetus. Daži no efektīvākajiem ergonomiskajiem celšanas principiem ietver atbilstošu muskuļu grupu izmantošanu, pareizus rokturus un uzdevumu rotāciju. Daudzas darba vietas un valsts aģentūras piedāvā kursus, lai izglītotu darbiniekus par šīm ergonomiskajām pacelšanas metodēm.
Dažādiem celšanas veidiem ir nepieciešams izmantot dažādas muskuļu grupas. Daži priekšmeti ir jāpaceļ, kā primāro atbalsta līdzekli izmantojot kājas, savukārt citos gadījumos jāizmanto muguras muskuļi. Labākais veids, kā paņemt priekšmetu, parasti ir atkarīgs no tā izmēra un formas, kā arī no darbības biežuma. Strādniekiem, kuri atkārtoti paceļ līdzīgus priekšmetus, iespējams, būs jāizmanto citas metodes nekā tiem, kuri veic celšanu tikai neregulāri.
Vēl viens veids, kā praktizēt ergonomisku pacelšanu, ir turēt priekšmetus tuvu ķermenim, ja iespējams, apgabalā no augšstilba vidus līdz krūšu vidum. Ir nepieciešams vairāk muskuļu piepūles, lai noturētu smagus priekšmetus prom no ķermeņa, nekā lai tos turētu tuvu, un tas arī palielina traumu iespējamību. Dažos gadījumos, piemēram, ja objekts ir ļoti liels vai apjomīgs, var būt grūti vai neiespējami praktizēt šo paņēmienu, tāpēc var būt nepieciešami citi ergonomikas principi.
Objektu pacelšana bieži vien ir vieglāka, ja tiem ir atbilstošas rokas. Tiem jābūt pietiekami lieliem, lai ietilptu vesela roka, un tiem jābūt arī izturīgiem un droši piestiprinātiem pie objekta. Ja rokturi nav pieejami, ir pārāk mazi vai nav droši piestiprināti, iepakojumi var nokrist un tikt bojāti. Nokrītoši priekšmeti var arī savainot darbiniekus.
Vēl viena ergonomiska celšanas prakse ir pagriezt darbinieka uzdevumus, ja tie ietver smagu celšanu. Atkārtotas kustības var būt galvenais ievainojumu cēlonis, jo tās rada nepārtrauktu stresu koncentrētām muskuļu grupām, izraisot nogurumu un spriedzi. Ja iespējams, darbiniekiem ir jāapvieno citas aktivitātes ar celšanu, lai darba muskuļu grupām būtu iespēja atpūsties.
Daudzās darba vietās ir darbinieki, kas izstrādā un ievieš ergonomiskas programmas, lai izglītotu darbiniekus par pareizām metodēm. Padomus un plašāku informāciju var atrast arī dažādās valsts aģentūrās, kas specializējas darbinieku veselības un drošības jomā.