Ricīns ir proteīna veids, ko var iegūt no rīcin pupiņām, un, neskatoties uz to, ka vairumā gadījumu tas ir indīgs, tam ir arī potenciāls medicīnisks pielietojums. Tā toksicitāte padara to noderīgu dažu slimību ārstēšanā, jo to var izmantot, lai iznīcinātu noteikta veida šūnas. Faktiski to bieži sauc par burvju lodi, lai kaitētu sliktajām šūnām, un to uzskata par noderīgu vēža ārstēšanā vai kaulu smadzeņu transplantācijas laikā. Diemžēl tā nav tik praktiska kā dažas citas ārstēšanas metodes, jo bieži vien iznīcina arī labās šūnas. Tāpēc tā izmantošana medicīnā joprojām attīstās, jo pētnieki mēģina izdomāt, kā saglabāt neskartu tā spēju iznīcināt sliktās šūnas, vienlaikus novēršot iespēju sabojāt labās šūnas.
Fakts, ka ricīns ir proteīns, nozīmē, ka tas var būt destruktīvs ļaundabīgām šūnām, bet tajā pašā laikā tas var iznīcināt epitēlija šūnas, kas nepieciešamas, lai saglabātu veselību. Pētnieki strādā, lai noteiktu veidu, kā proteīns mērķēt tikai uz ļaundabīgām šūnām, taču pašlaik šajā proteīnā ir plaši izplatītas sekvences, kas liek visām šūnām to internalizēt. Tādējādi pētniekiem ir jāatrod veids, kā nodrošināt, ka tikai ļaundabīgās šūnas internalizē šo proteīnu, jo ricīna lietošana tādā veidā var būt vairāk kaitīga nekā noderīga.
Kad pētnieki ir noteikuši veidu, kā mainīt ricīna īpašības, to var izmantot, lai palīdzētu cīnīties pret vēzi, jo tas ir īpaši efektīvs slikto šūnu nogalināšanā. To varētu izmantot arī kaulu smadzeņu transplantācijas laikā, jo visas destruktīvās šūnas var tikt nogalinātas, lai organisms bez starpgadījumiem pieņemtu jaunās smadzenes. Diemžēl citas medicīniskās ārstēšanas metodes, kas saistītas ar baktēriju indēm, līdz šim ir pārsniegušas ricīnu, tostarp difterijas toksīnu. Lai gan šī ārstēšana ļaundabīgo šūnu iznīcināšanā var nebūt tik efektīva kā ricīns, tā arī nav tik iznīcinoša veselām šūnām kā šis proteīns.
Cilvēki var saindēties ar ricīnu, košļājot rīcin pupiņas, jo tas viņos ir sastopams dabiski, taču tas var izpausties arī citos veidos. Piemēram, to var atrast miglā, tabletē vai pulverī, lai gan tas arī izšķīst, kad to ievieto šķidrumā. Lielākā daļa saindēšanās ar ricīnu gadījumu ir mērķtiecīgi, jo šo proteīnu būtu grūti nejauši norīt vai ieelpot, un teroristi to agrāk izmantoja kā bioloģisku ieroci. Daži no visbiežāk sastopamajiem saindēšanās simptomiem, ko izraisa šīs vielas uzņemšana, ir vemšana, caureja, halucinācijas, krampji un orgānu mazspēja. Ieelpošanas simptomi var būt drudzis, slikta dūša, klepus, apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens un elpošanas sistēmas mazspēja.