Kādi ir saindēšanās ar arsēnu simptomi?

Ir daudz dažādu arsēna saindēšanās simptomu, sākot no salīdzinoši labdabīgiem līdz potenciāli dzīvībai bīstamiem. Galvassāpes un pastāvīga tirpšana rokās un kājās ir dažas no agrākajām iedarbības pazīmēm, un ilgstoša saskare bieži izraisa svītrainus, mainījusies krāsas un trauslus nagus. Bieži ir arī vēdera krampji, zarnu darbības traucējumi un apgrūtināta elpošana, un ārkārtējos gadījumos cilvēkiem var rasties sirdsdarbības apstāšanās, asins traucējumi un aknu mazspēja. Simptomu intensitāti un smagumu parasti nosaka tas, cik daudz indes cilvēks ir uzņēmis, kā arī tās stiprums.

Galvassāpes

Pastāvīgas galvassāpes ir daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem. Parasti tie sākas kā salīdzinoši viegli un parasti ir centrēti aiz vienas vai abām acīm. Pretsāpju līdzekļi bieži vien kādu laiku mazinās diskomfortu, taču vairumā gadījumu sāpes atgriežas, tiklīdz zāles ir beigušās. Tā ir īpaši izplatīta sūdzība par cilvēkiem, kuri laika gaitā tiek lēnām pakļauti nelielam arsēna daudzumam, piemēram, piesārņota ūdens, nejaušas norīšanas vai tīšas saindēšanās rezultātā.

Nejutīgums un tirpšana

Vēl viena izplatīta sūdzība saindēšanās ar arsēnu gadījumos ir smalka tirpšana vai nejutīgums, parasti rokās un kājās. Sajūtai ir tendence nākt un iet, bet laika gaitā tā kļūst intensīvāka un satraucošāka. Cilvēki, kuri cieš no ilgstošas ​​saindēšanās, bieži saka, ka viņu ekstremitātes pastāvīgi jūtas tā, it kā viņi būtu “aizmiguši”. Izplatīts ir arī vispārīgāks jutīgums un jutīgums, īpaši rokās un kājās.

Pirkstu nagu izmaiņas

Neparasti sausi, saplaisājuši un mainījuši krāsu roku un kāju nagi ir klasiska arsēna uzņemšanas pazīme. Cilvēki ar šo simptomu bieži sūdzas par nagiem, kuriem, šķiet, pēkšņi parādās izteiktas baltas vai brūnas svītras, kas laika gaitā kļūst tumšākas un kļūst ļoti trauslas un pakļautas lobīšanai. Šīs sekas var būt ilgstošas ​​pat pēc iedarbības beigām.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži sastopamas arī vairākas problēmas, kas saistītas ar zarnām un kuņģa-zarnu traktu. Daudziem pacientiem rodas krampji vēderā, stiprs aizcietējums un vēdera uzpūšanās, savukārt citiem var rasties vemšana, caureja un vispārēja slikta dūša. Kad arsēns nonāk asinīs, tam ir tendence iekaist daudzos ķermeņa jutīgākos audos; zarnas bieži vien ir dažas no visvairāk ietekmētajām. Šāda veida simptomi parasti izzūd, tiklīdz inde ir atstājusi ķermeni.

Elpošanas problēmas
Kakls, plaušas un bronhu audi ir arī salīdzinoši jutīgi, un savienojums var tikt bojāts, kas var izraisīt dažādas elpošanas problēmas. Sēkšana un elpas trūkums ir izplatīta parādība, taču var būt arī aizsmakusi, raupja balss un apgrūtināta rīšana. Dažreiz arī iesms kļūst dzeltenīgs, un siekalas var izžūt. Cilvēkiem ar šo simptomu mutē bieži ir skārda, metāliska garša, un viņi bieži sūdzas par ķiploku elpu. Šos simptomus dažkārt pavada arī stipras slāpes.
Ārkārtējos gadījumos
Lielākā daļa saindēšanās ar arsēnu simptomu ir nepatīkami un laika gaitā var izraisīt veselības pasliktināšanos, taču dažkārt tie var būt arī tūlītēji draudi. Ir zināms, ka cilvēki, kuri uzņem lielas šīs vielas devas, nonāk šokā, kas var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos – galvenokārt sirdslēkmi – vai insultu. Vēl viena iespējama sekas ir orgānu mazspēja, jo īpaši attiecībā uz aknām un nierēm.

Kam jāpievērš uzmanība
Lielākā daļa saindēšanās ar arsēnu simptomu ir arī vairāku citu stāvokļu un slimību simptomi, kas var apgrūtināt pareizās diagnozes noteikšanu. Ārsti un medicīnas speciālisti parasti iesaka cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka viņi ir saindējušies, laika gaitā noteikt simptomus, atzīmējot, cik ilgi simptomi saglabājas, kad tie sākās un kad beidzās, kā arī to intensitāti. Jebkas, kas šķiet neparasts un ilgst vairāk nekā dienu vai divas, parasti ir kaut kas tāds, kas pēc ekspertu domām ir jāizvērtē.
Kopējie drošības pasākumi
Saindēšanās visbiežāk notiek piesārņotas pārtikas vai ūdens dēļ. Arsēns ir dabisks savienojums, kas sastopams augsnē, dažreiz bīstami augstā koncentrācijā. Daudzas pilsētas un pašvaldības filtrē un pārbauda savu ūdeni, bet ne visas to dara; riskam var būt arī cilvēki, kas dzer no privātām, īpaši vecām, akām. Tikai filtrēta, pārbaudīta ūdens dzeršana ir labs veids, kā izslēgt šo iespēju. Retākos gadījumos cilvēki tiek tīši saindējušies, parasti to veic aprūpētājs vai kāds cits, kuram ir tieša piekļuve pārtikas un ūdens piegādei. Ikvienam, kuram ir aizdomas par tīšu iejaukšanos, jāmeklē palīdzība vietējās varas iestādēs. Saindēšanās ar arsēnu ne vienmēr ir letāla, taču, ja to ilgstoši neārstē, tai var būt dzīvību mainošas sekas.