Kādi ir saindēšanās ar sāli simptomi?

Galda sāls ir ne tikai plaši izmantota garšviela, bet arī satur nātriju, cilvēka ķermenim nepieciešamo uzturvielu. Nātrijs palīdz muskuļiem un nerviem darboties pareizi un nodrošina, ka ķermenis saglabā pareizu šķidruma daudzumu. Tomēr pārāk daudz nātrija ir kaitīgs ķermenim un var pat izraisīt hipernatriēmiju vai saindēšanos ar sāli. Šīs slimības simptomi ir pārmērīgas slāpes, garīgā stāvokļa izmaiņas un muskuļu raustīšanās vai stīvums.

Parasti ar indivīda nātrija uzņemšanu vien nepietiek, lai izraisītu hipernatriēmiju, lai gan pacienti, kuri saņem lielas šķīdumu devas, piemēram, nātrija bikarbonātu, var būt pakļauti riskam. Biežāk stāvoklis rodas, ja cilvēki vai nu nepatērē pietiekami daudz ūdens, vai zaudē pārmērīgu daudzumu šķidruma tādu slimību dēļ kā diabēts, smagi apdegumi vai pat pārmērīga vemšana un caureja.

Paaugstinātas slāpes bieži ir sākotnējais sāls saindēšanās simptoms. Slāpes izraisa nātrija līmeņa paaugstināšanās organismā. Tomēr daudzi pacienti pārmērīgas slāpes izjūt tikai īsu laiku vai vispār neizjūt, un pacientiem, kuri jau cieš no izmainīta garīgā stāvokļa, šis simptoms ir mazāks.

Ja šī problēma parādās ļoti ātri vai ir ļoti smaga, šķidruma trūkums organismā var ietekmēt smadzenes. Šādos gadījumos smadzenes faktiski var sarukt, bieži izraisot pietiekamu spriedzi orgāna asinsvados, lai tie varētu plīst un izplūst asinis. Šīs fiziskās izmaiņas var izraisīt pacienta aizkaitināmību, murgošanu vai pat komu.

Ja muskuļiem tiek atņemts šķidrums, tie var arī sarukt vai veikt citas izmaiņas. Tas var izraisīt to nekontrolējamu raustīšanos, izraisot redzamu trīci. Pacientiem, kas cieš no hipernatriēmijas, muskuļi var kļūt ļoti stīvi, izraisot nespēju pareizi kustināt ekstremitātes.

Sāls saindēšanās ārstēšanas iespējas var atšķirties atkarībā no pacienta. Parasti pacients saņem intravenozus šķidrumus un ūdeni iekšķīgi, lai atjaunotu pareizu nātrija un šķidruma līdzsvaru organismā. Šo ārstēšanu parasti pabeidz 48 stundu laikā, taču ir ļoti svarīgi, lai pacients nesaņem šķidrumus pārāk ātri vai lēni. Medicīnas speciālistam rūpīgi jānovērtē cēlonis, ilgums un sākuma ātrums, lai noteiktu pareizo ārstēšanas pabeigšanas termiņu. Diabēta pacientiem var būt nepieciešama arī ārstēšana ar pretiekaisuma līdzekļiem un hormoniem.