Valūtas mijmaiņas darījums notiek, ja divas puses vienojas apmainīt aizdevuma pamatsummu un procentus vienā valūtā pret aizdevuma pamatsummu un procentus citā valūtā. Mijmaiņas darījuma nolūks ir nodrošināties pret valūtas svārstībām, samazinot risku attiecībā uz citu valūtu un palielinot nākotnes naudas plūsmu noteiktību. Uzņēmums var arī sasniegt zemāku procentu likmi, meklējot aizdevumu ar zemiem procentiem citā valūtā un veicot valūtas mijmaiņas darījumus. Darījuma organizēšanas izmaksas var būt trūkums, un tāpat kā citos līdzīgos darījumos pastāv arī risks, ka otra mijmaiņas darījuma puse var nepildīt saistības.
Struktūra, ko bieži izmanto valūtas mijmaiņas darījumos, ir tikai aizdevuma pamatsummas iekļaušana līgumā. Puses vienojas apmainīt savu aizdevumu pamatsummu noteiktā laikā nākotnē par noteiktu likmi. Alternatīvi aizdevumu pamatsummas apmaiņu var apvienot ar procentu likmju mijmaiņas darījumu, kurā puses apmainītos arī ar aizdevuma procentu plūsmām.
Dažos gadījumos valūtas mijmaiņas darījums attiektos tikai uz aizdevuma procentiem, nevis uz pamatsummu. Līguma darbības laikā abas procentu plūsmas tiktu apmainītas. Šīs procentu plūsmas ir dažādās valūtās, tāpēc maksājumus parasti veiks katra puse pilnībā, nevis ieskaita vienā maksājumā, kā tas varētu notikt, ja ir iesaistīta tikai viena valūta.
Valūtas mijmaiņas darījumu priekšrocība ir tā, ka tie apvieno divas puses, kurām katrai ir priekšrocības noteiktā tirgū. Vienošanās ļauj katrai pusei izmantot salīdzinošās priekšrocības. Piemēram, vietējais uzņēmums varētu aizņemties ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā ārvalstu uzņēmums konkrētā valstī. Tāpēc ārvalstu uzņēmumam, kas ienāk šajā tirgū, būtu lietderīgi meklēt valūtas mijmaiņas darījumu.
Izmaksas, kas varētu rasties uzņēmumam, kurš meklē ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus, ietver izdevumus par ieinteresēta darījuma partnera atrašanu. To var izdarīt, izmantojot starpnieka pakalpojumus vai tiešās sarunās ar otru pusi. Process var būt dārgs starpnieka iekasētās maksas vai pārvaldīšanas laika izmaksu ziņā sarunās. Par valūtas mijmaiņas līguma noformēšanu būs jāmaksā arī juridiskās maksas.
Valūtas mijmaiņas darījuma izveides izdevumi var padarīt to nepievilcīgu kā riska ierobežošanas mehānismu pret valūtas svārstībām īstermiņā. Ilgākā termiņā, ja pastāv paaugstināts risks, mijmaiņas darījums varētu būt rentabls salīdzinājumā ar citiem atvasināto instrumentu veidiem. Trūkums ir tāds, ka jebkurā šādā vienošanās pastāv risks, ka otra līgumslēdzēja puse varētu nepildīt vienošanos.