TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kādi ir vemšanas ārstēšanas veidi?

Īsā atbilde

Vemšana ir simptoms, nevis patstāvīga slimība, tāpēc ārstēšana notiek divos virzienos: tiek novērsts cēlonis un atjaunots zaudētais šķidrums. Pretvemšanas zāles lieto tikai noteiktās situācijās un ārsta noteiktajā devā.

Vemšanas refleksu vada smadzeņu stumbrā esoši centri, kurus var ierosināt vairāki ceļi: kuņģa un zarnu trakta receptori, līdzsvara orgāns iekšējā ausī, asinīs nonākušas vielas un arī garozas signāli, piemēram, stiprs uztraukums vai nepatīkama smaka. Tieši tāpēc nav vienu universālu zāļu: dažādi medikamenti bloķē dažādus receptorus, un kustību slimībai piemērotais līdzeklis var nelīdzēt ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas gadījumā.

Vieglos gadījumos galvenās ir nevis zāles, bet šķidruma atjaunošana. Dzeršana mazos malkos un bieži, pakāpeniski atsākot ēst vieglu, netaukainu barību, parasti ir pietiekama. Aptiekās pieejami orālās rehidratācijas maisījumi, kuros sāļu un glikozes attiecība ir pielāgota uzsūkšanai; tie ir piemērotāki nekā saldināti gāzēti dzērieni, kuru cukura koncentrācija var caureju pat pastiprināt. Bērniem un gados vecākiem cilvēkiem dehidratācija iestājas ātrāk, tāpēc viņu stāvoklis jāvērtē uzmanīgāk.

Praktiskā secība mājās parasti ir šāda. Pirmā stunda pēc vemšanas paiet bez ēdiena un bez lielas šķidruma porcijas, jo pilns kuņģis provocē nākamo lēkmi. Tad ik pēc dažām minūtēm dod pa dažiem mililitriem rehidratācijas šķīduma vai vēsa ūdens, pakāpeniski palielinot devu. Kad šķidrums vairs neizraisa vemšanu, atgriežas pie vienkārša ēdiena: rīsi, sausiņi, banāns, biezputra. Dehidratācijas pazīmes, kas jāuzrauga, ir sausa mutes gļotāda, retāka urinēšana un tumšs urīns, izteikts nespēks, bet maziem bērniem arī asaru trūkums raudot un iekritis avotiņš.

Medikamentozo ārstēšanu izvēlas pēc cēloņa. Ceļošanas izraisītai sliktai dūšai lieto līdzekļus, kas iedarbojas uz vestibulāro aparātu; grūtniecības sliktas dūšas gadījumā ārsts var ieteikt atsevišķus, tieši šim stāvoklim pārbaudītus līdzekļus; onkoloģiskā ārstēšanā izmanto mērķētus pretvemšanas medikamentus, ko ārstējošais ārsts izraksta jau profilaktiski pirms terapijas. Kuri no šiem līdzekļiem Latvijā ir bezrecepšu un kuri recepšu zāles, var pārbaudīt Zāļu valsts aģentūras zāļu reģistrā.

Būtiski ir nepalaist garām gadījumus, kad vemšana ir brīdinājuma zīme. Par nopietnu stāvokli liecina asinis vai tumši brūna masa vēmekļos, stipras vēdersāpes, augsts drudzis ar kakla stīvumu, apjukums, spēcīgas galvassāpes pēc galvas traumas, kā arī vemšana, kas neļauj uzņemt šķidrumu ilgāk par dienu. Šādos gadījumos jāvēršas pie ģimenes ārsta vai jāzvana uz neatliekamās medicīniskās palīdzības numuru 113 vai vienoto ārkārtas numuru 112. Šis raksts ir vispārīga informācija un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Ko nevajadzētu darīt

Nav ieteicams pašam izraisīt vemšanu, lai „attīrītos“, jo īpaši, ja norītas kodīgas vielas vai naftas produkti: atpakaļceļā tās vēlreiz bojā barības vadu. Tāpat nav vērts vienlaikus lietot vairākus pretvemšanas līdzekļus vai bērnam dot pieaugušajiem paredzētas devas.

Ja vemšana pievienojas hroniskai saslimšanai vai parādās pēc jaunu zāļu lietošanas uzsākšanas, par to jāinformē ārstējošais ārsts, jo cēlonis var būt pašā terapijā. Bīstama ir arī paradumam kļuvusi vemšanas izraisīšana pēc ēšanas: tā ir ēšanas traucējumu pazīme, un ar to jāstrādā ārstam un psihoterapeitam kopā.

Kad jādodas pie ārsta un pie kura

Pirmais kontakts ir ģimenes ārsts, kurš izvērtē, vai pietiek ar rehidratāciju, vai vajadzīgi izmeklējumi. Ārpus ģimenes ārsta darba laika Latvijā darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, bet smagos gadījumos jāzvana 113. Ja vemšana turpinās vairākas dienas, ja cilvēks nespēj uzņemt nekādu šķidrumu vai ja slimo zīdainis, gaidīt nav vērts.

Pie ārsta ir vērts atnākt ar sagatavotu informāciju: cik reižu un cik ilgi bijusi vemšana, kāds ir vēmekļu izskats, vai ir drudzis, caureja vai sāpes, kādas zāles lietotas pēdējā laikā un vai nesen mainīta uztura vai ceļojuma vide. Šī informācija ārstam ļauj ātrāk atšķirt vīrusu infekciju no zāļu blaknes vai ķirurģiskas saslimšanas.

Avoti