Tā kā arvien vairāk sieviešu izvēlas barot bērnu ar krūti ikreiz, kad bērns ir izsalcis, nevis pēc grafika, valsts barošana ir kļuvusi ierastāka. Publiskas zīdīšanas piemērotība ir karstu diskusiju objekts, kā rezultātā daudzās vietās tiek pieņemti tiesību akti par šo tēmu. Pamatlikumi par barošanu ar krūti atšķiras atkarībā no apgabala, taču parasti nebūs nekādu likumu par barošanu ar krūti, aizsardzību tikai pret kriminālapsūdzībām vai tiesībām barot bērnu ar krūti jebkurā vietā, kur mātei ir atļauts atrasties. Dažās vietās ir spēkā arī ar darba vietu saistīti zīdīšanas likumi.
Apgabalā var nebūt nekādu zīdīšanas likumu, ja iedzīvotāji tos neuzskata par nepieciešamiem. Tas var attiekties uz apgabaliem, kur barošana ir galvenā zīdaiņu barošanas metode, jo cilvēki tur, visticamāk, uzskata barošanu par dabisku, nepieciešamu darbību. Vietās, kurās publisks kailums nav satraucošs, visticamāk, arī nebūs nepieciešami zīdīšanas likumi, jo atklātas krūtis var būt ikdienišķs skats, nevis iemesls bažām vai tiesību aktiem.
Vietās, kur krūšu pakļaušana sievietei var novest pie apsūdzībām par nepiedienīgu eksponēšanu, publisku piedauzību vai citām ar kailumu saistītām apsūdzībām, likumdevēji var izvēlēties pieņemt tiesību aktus, kas izslēdz zīdīšanu no šiem noziegumiem. Šāda veida zīdīšanas likumi kalpo tikai tam, lai aizsargātu barojošās mātes no kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar viņu krūšu pakļaušanu. Līdz ar to sievietēm šajās zonās ne vienmēr ir tiesības barot bērnu ar krūti sabiedriskās vietās.
Citas jomas ne tikai izslēdz kriminālapsūdzību pakļaušanu pakļaušanai barošanai ar krūti, bet arī pasludina barošanu sabiedrībā kā tiesības. Sievietes šajos apgabalos var likumīgi barot bērnus ar krūti jebkurā publiskā vai privātā vietā, kur viņām ir atļauts atrasties. Dažās jomās šie zīdīšanas likumi ir paplašināti, lai ne tikai atļautu publisku zīdīšanu, bet arī aizliegtu citiem iejaukties zīdīšanas procesā. Aizliegta iejaukšanās parasti ietver sievietes lūgšanu atstāt telpas, jo viņa baro bērnu.
Tā kā daudzas mātes, kas baro bērnu ar krūti, vēlas turpināt barot bērnus pēc atgriešanās darbā, dažās jomās ir īpaši darba vietai paredzēti zīdīšanas likumi. Lielākā daļa paredz, ka darba devējiem ir jādod saprātīgs neapmaksāts laiks, lai mātes varētu sūknēt mātes pienu privātā vietā, kas nav tualete, netālu no viņu darbstacijām. Daži ar darbu saistīti zīdīšanas likumi arī aizliedz darba devējiem diskriminēt darbiniekus, kuri pieprasa sūknēšanas laiku, un atteikties pieņemt darbā pretendentus, pamatojoties tikai uz viņu paredzamajām sūknēšanas vajadzībām.