TJG Online
Dažādi

Kādi lielie zvēri dzīvo Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas mežos mīt vilks, lūsis, alnis, staltbriedis, mežacūka un stirna, bet brūnais lācis ir rets ieceļotājs no ziemeļaustrumiem. Simbols un realitāte ne vienmēr sakrīt: Kalifornijas karogā joprojām ir grizlijlācis, lai gan šī populācija štatā tika iznīcināta pirms gadsimta.

Kalifornijas štata dzīvnieks ir grizlijlācis, un tas redzams arī štata karogā. Vēsturiskais paradokss ir tas, ka pēdējie šie lāči Kalifornijā tika nošauti 20. gadsimta sākumā, tāpēc simbols pārdzīvojis pašu dzīvnieku. Šis piemērs labi rāda, ka simbola statuss nevienu sugu neaizsargā un ka aizsardzību dod tikai konkrētas normas un to izpilde.

Latvijā lielāko zīdītāju saraksts ir īsāks, nekā daudzi domā. Regulāri sastopami ir alnis, staltbriedis, stirna, mežacūka, bebrs un no plēsējiem vilks, lūsis, lapsa un jenotsuns. Brūnais lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, tas nav pastāvīgi izplatīts, un novērojumi galvenokārt saistās ar atsevišķiem dzīvniekiem, kas ieklīduši no Igaunijas puses.

Sugu aizsardzības un medību režīms ir atšķirīgs, un tieši tur rodas neskaidrības. Daļa lielo dzīvnieku ir medījamie dzīvnieki, kuru ieguvi regulē medību noteikumi, atļauju sistēma un noteikti medību termiņi, savukārt īpaši aizsargājamas sugas medīt nedrīkst vispār. Aktuālo sarakstu un limitus nosaka normatīvie akti, un tos uzrauga Valsts meža dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Ja mežā satiek lielu dzīvnieku, galvenais noteikums ir nepiespiest to izvēlēties starp uzbrukumu un bēgšanu. Nevajag skriet, tuvoties un nostāties starp mātīti un mazuļiem. Pareizi ir apstāties, ļaut sevi pamanīt, runāt mierīgā balsī un lēnām atkāpties tajā pašā virzienā, no kura nācāt. Suns jātur pavadā, jo tieši nepavadā laists suns visbiežāk izprovocē konfliktu un pēc tam atved dzīvnieku pie saimnieka.

Lielāks praktiskais risks Latvijā tomēr ir nevis meža ceļā, bet uz šosejas. Sadursmes ar pārnadžiem notiek regulāri, visbiežāk rīta un vakara krēslā, un dzīvnieki gandrīz vienmēr pārvietojas grupā, tāpēc pēc viena pārskrējuša dzīvnieka jārēķinās ar nākamajiem. Notikušas sadursmes gadījumā jāizsauc policija, jāfiksē notikums un jāsazinās ar apdrošinātāju, jo bez reģistrēta notikuma atlīdzības process parasti apstājas.

Mājlopu un biškopības zaudējumi, ko nodarījuši plēsēji, ir atsevišķa tēma. Par īpaši aizsargājamu sugu nodarītiem zaudējumiem noteiktos gadījumos iespējams pieteikties kompensācijai, ko administrē Dabas aizsardzības pārvalde, taču priekšnoteikums parasti ir iepriekš veikti aizsardzības pasākumi, piemēram, elektriskais gans vai ganāmpulka sargsuns. Kārtība un summas laika gaitā mainās, tāpēc pirms pieteikuma tās jāpārbauda iestādes vietnē.

Kā atšķirt vilku no klaiņojoša suņa un lūsi no kaķa

Vilks ir garkājaināks par lielu suni, tam ir slīpi novietotas acis, īsāka un taisnāka aste, ko tas nes nolaistu, un pēdu nospiedumi veido gandrīz taisnu līniju, jo vilks iet ekonomiski. Klaiņojošs suns pārvietojas haotiskāk, un tā pēdu virkne ir izkliedēta.

Lūsis ir ievērojami lielāks par mājas kaķi, ar īsu asti, garām ķepām un pušķīšiem uz ausīm. Redzēt to dabā izdodas ārkārtīgi reti, tāpēc lielākā daļa ziņojumu par lūsi patiesībā izrādās liels mājas kaķis vai meža cauna.

Kur ziņot par novērojumu vai problēmu

Par īpaši aizsargājamas sugas novērojumu, ievainotu savvaļas dzīvnieku vai dzīvnieku, kas regulāri uzturas apdzīvotā vietā, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei vai Valsts meža dienesta mežniecībai. Ja dzīvnieks rada tiešus draudus cilvēkiem, sākumā zvana Valsts policijai vai vienotajam ārkārtas palīdzības numuram.

Novērojumus ar foto un precīzu vietu var reģistrēt Latvijas dabas novērojumu portālā, un šādi dati palīdz sugu izplatības uzskaitē. Savvaļas dzīvnieku mazuļus no dabas nedrīkst nest prom: stirnēns zālē gandrīz vienmēr nav pamests, un māte atgriežas, kad cilvēks aiziet.

Simbols nav aizsardzība

Kalifornijas grizlija stāsts atkārtojas visā pasaulē: suga kļūst par karoga elementu tad, kad tā jau ir kļuvusi reta. Latvijā līdzīgi tiek romantizēts vilks, par kuru sabiedrībā pastāv gan pārspīlētas bailes, gan pārspīlēts sentiments, un abi traucē racionālai pārvaldībai.

Faktiskā suga ir atkarīga no dzīvotnes: no meža struktūras, no mierīgām vietām vairošanās periodā un no pārvietošanās koridoriem. Tāpēc dabas aizsardzības lēmumus pieņem, balstoties uz uzskaites datiem, un tieši uzskaišu rezultāti, nevis simbolika, nosaka medību limitus.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Dažādi Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti