Kādi noteikumi Latvijā regulē pierādījumus tiesā?

Pierādījums ir jebkura likumā paredzētajā kārtībā iegūta ziņa par faktu, uz kuru puses balsta savus prasījumus vai iebildumus. Praksē tie ir dokumenti, liecinieku liecības, lietisko pierādījumu apskate, ekspertu atzinumi, audioieraksti un videoieraksti, kā arī pušu paskaidrojumi. Tiesa pierādījumus vērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas balstīta uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem apstākļiem, un nevienam pierādījuma veidam iepriekš nav noteikta lielāka spēka nekā citam.

Katram pierādījumam tiesa piemēro divus filtrus. Pirmais ir attiecināmība: ziņai jāsaistās tieši ar to faktu, kas lietā ir jāpierāda, tāpēc tiesa var atteikties pieņemt materiālus, kuri ar strīda priekšmetu nav saistīti. Otrais ir pieļaujamība: ziņa jāiegūst likumā noteiktā veidā un jāapliecina ar likumā paredzētajiem līdzekļiem. Kriminālprocesā prettiesiski iegūta ziņa pierādīšanā nav izmantojama vispār, bet civilprocesā daļu faktu drīkst apliecināt tikai ar rakstveida dokumentu.

Atšķiras arī pierādīšanas pienākuma sadalījums. Civilprocesā darbojas sacīkstes princips: katrai pusei pašai jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas, un tiesa pati pierādījumus parasti nevāc. Kriminālprocesā pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzības pusi, un personu uzskata par nevainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā; šaubas, kuras nav iespējams novērst, vērtē par labu apsūdzētajam. Administratīvajā procesā tiesai ir izmeklēšanas pienākums, tāpēc tā var pati pieprasīt papildu ziņas no iestādes.

Gatavojoties lietai, strādājiet pēc tabulas. Vienā ailē uzrakstiet katru strīdīgo faktu, otrā to, ar ko tieši to pierādīsiet, trešajā to, vai šis pierādījums jau ir jūsu rīcībā. Dokumentiem sagatavojiet oriģinālus vai apliecinātas kopijas, svešvalodā sastādītiem dokumentiem pievienojiet tulkojumu valsts valodā. Par katru liecinieku norādiet, kurus apstākļus viņš var apliecināt, jo lūgums uzaicināt liecinieku bez šāda pamatojuma bieži tiek noraidīts. Ja ziņas ir citas iestādes vai bankas rīcībā un pats tās iegūt nevarat, lūdziet tiesu tās izprasīt, norādot, kur dokuments atrodas un kāpēc to nevarat iesniegt pats.

Tipiska kļūda ir pierādījumu iesniegšana par vēlu. Civilprocesā pierādījumi jāiesniedz noteiktā termiņā pirms lietas izskatīšanas, un vēlāk iesniegtus materiālus tiesa pieņem tikai izņēmuma gadījumos, ja kavējumam ir attaisnojošs iemesls. Otra izplatītā kļūda ir pieņēmums, ka fakts ir pierādīts ar pašu apgalvojumu: ja nav dokumenta, liecinieka vai eksperta atzinuma, apgalvojums paliek tikai versija. Trešā ir sagaidīt, ka tiesa pati sameklēs vajadzīgos dokumentus, lai gan civilprocesā tas nav tās uzdevums.