TJG Online
Advokāti un likums

Kādi pienākumi ir probācijas uzraudzībā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Probācijas uzraudzībā personai regulāri jāierodas Valsts probācijas dienestā, jāpilda tiesas vai prokurora noteiktie pienākumi un jāievēro likums. Biežākie papildu pienākumi ir dzīvesvietas nemainīšana bez atļaujas, aizliegums apmeklēt noteiktas vietas vai personas, dalība probācijas programmā un nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.

Probācijas uzraudzība Latvijā ir kriminālsods un vienlaikus uzraudzības veids, ko piemēro, piemēram, nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvotajiem vai tad, kad tiesa probācijas uzraudzību nosaka kā patstāvīgu sodu. Tās jēga ir ļaut personai palikt sabiedrībā, saglabāt darbu un ģimenes saites, vienlaikus kontrolējot uzvedību un mazinot jauna noziedzīga nodarījuma risku.

Pamatpienākumi ir gandrīz visiem vienādi: ierasties dienestā noteiktā laikā, sniegt patiesas ziņas par sevi, paziņot par dzīvesvietas, darbavietas vai mācību vietas maiņu un bez atļaujas neizbraukt no valsts. Papildu pienākumus nosaka individuāli: aizliegums lietot alkoholu vai apmeklēt konkrētas vietas, pienākums strādāt vai mācīties, ārstēties no atkarības, nekontaktēties ar cietušo, ievērot noteiktu laiku, kurā jāatrodas dzīvesvietā.

Būtiska uzraudzības daļa ir darbs ar cēloņiem, nevis tikai kontrole. Valsts probācijas dienests īsteno sociālās uzvedības korekcijas programmas, piesaista speciālistus atkarību un agresijas jautājumos, palīdz ar dokumentu kārtošanu un darba meklēšanu. Personai izstrādā uzraudzības plānu, kurā noteikti konkrēti uzdevumi un to termiņi, un šo plānu laika gaitā pārskata atbilstoši tam, kā mainās situācija.

Pienākumu neizpilde nepaliek bez sekām. Sākotnēji dienests var izteikt brīdinājumu, pēc tam vērsties tiesā ar ierosinājumu grozīt pienākumus, pagarināt uzraudzību vai aizstāt to ar reālu brīvības atņemšanu. Ja uzraudzības laikā izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, sods par to parasti tiek pievienots iepriekšējam. Tieši tāpēc vienkāršākais veids, kā situāciju pasliktināt, ir nepaziņot par izmaiņām un neierasties norunātajā laikā.

Praktiski uzraudzībā esošam cilvēkam noder trīs ieradumi. Pirmais ir pierakstīt visus pienākumus un apmeklējumu datumus vienuviet un iestatīt atgādinājumu tālrunī. Otrais ir jebkuru izmaiņu, piemēram, darba maiņu, slimību, dzīvesvietas maiņu vai plānotu braucienu, saskaņot iepriekš, nevis paziņot pēc tam. Trešais ir glabāt dokumentus: darba līguma kopiju, darbnespējas lapu, izziņas par ārstēšanos. Tie ir pierādījumi, kas vēlāk apliecina, ka pienākumi tika pildīti.

Tuviniekiem ir vērts zināt, ka uzraudzība nav šķērslis darbam vai mācībām; gluži pretēji, nodarbinātība parasti ir viens no noteiktajiem pienākumiem. Darba devējam par uzraudzību jāzina tikai tad, ja tas izriet no pienākumiem vai amata ierobežojumiem, un probācijas speciālists var izskaidrot, kā šo jautājumu risināt, lai nezaudētu darbu.

Ar ko probācijas uzraudzība atšķiras no citiem sodiem

Sabiedriskais darbs ir konkrēts, stundās izteikts bezatlīdzības darbs sabiedrības labā, un tas var pastāvēt arī atsevišķi no uzraudzības. Naudas sods ir mantiska rakstura sods. Probācijas uzraudzība savukārt ir ilgstoša uzvedības kontrole ar pienākumu kopumu.

Nosacīta notiesāšana nozīmē, ka sods netiek izpildīts, ja persona pārbaudes laikā izpilda nosacījumus, savukārt nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana attiecas uz personu, kas jau izcietusi daļu soda ieslodzījumā. Atsevišķi pastāv izlīgums ar cietušo, ko organizē probācijas dienesta apmācīti starpnieki un kas var ietekmēt procesa gaitu.

Kur meklēt palīdzību

Par konkrētiem pienākumiem un to izpildes kārtību skaidrojumu sniedz probācijas speciālists, pie kura persona ir uzskaitē. Uzraudzības nosacījumi ir norādīti tiesas nolēmumā, un to kopiju ir tiesības saņemt; ja kaut kas nav saprotams, jautājiet, līdz atbilde ir skaidra, jo nezināšana no atbildības neatbrīvo.

Ja pienākumus objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, piemēram, slimības vai darba maiņas dēļ, ziņojiet dienestam nekavējoties, nevis gaidiet pārkāpuma konstatēšanu. Juridiskos jautājumos, kas skar soda grozīšanu, vajadzīgs advokāta atbalsts, un, ja līdzekļu nepietiek, var pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Ar darba meklēšanu palīdz gan probācijas dienests, gan Nodarbinātības valsts aģentūra. Uzraudzības periods beidzas ar noteikto termiņu, un pēc tā sodāmības dzēšanas termiņu nosaka Krimināllikums. Ziņas par sodāmību ietekmē darbu atsevišķās jomās, tāpēc, plānojot karjeru, ir vērts laikus noskaidrot, kad sodāmība tiks dzēsta.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti