Kādi sodi Latvijā draud par zādzību un krāpšanu internetā?

Praksē sastopamās shēmas ir dažādas, bet mehānisms atkārtojas. Pikšķerēšana ar viltus banku vai pakomāta lapām izkrāpj piekļuves datus, viltus interneta veikali un sludinājumi paņem priekšapmaksu par precēm, kuru nav, bet sociālā inženierija, tostarp zvans it kā no bankas drošības dienesta, panāk, ka cilvēks pats apstiprina maksājumu. Atsevišķa grupa ir kontu pārņemšana un citas personas datu izmantošana kredīta noformēšanai, ko sarunvalodā sauc par identitātes zādzību.

Kvalifikācija ir atkarīga no tā, kā nauda vai dati iegūti. Ja cilvēks ir maldināts un pats veicis maksājumu, runa parasti ir par krāpšanu; ja iejaukšanās notikusi sistēmā vai datos bez cilvēka līdzdalības, piemēro pantus par automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanu vai nelikumīgu piekļuvi. Soda smagums ir atkarīgs no nodarītā zaudējuma apmēra, no tā, vai darbojusies organizēta grupa, un no tā, vai nodarījums ir atkārtots. Noziedzīgi iegūtu mantu konfiscē, un tās atdošana cietušajam ir procesa daļa.

Blakus kriminālatbildībai pastāv arī citi atbildības veidi. Uzņēmumam, kura nolaidības dēļ noplūduši klientu personas dati, Datu valsts inspekcija var piemērot naudas sodu saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, un cietušais var prasīt zaudējumu atlīdzību civilprocesā. Personām, kuras vēl nav sasniegušas kriminālatbildības vecumu, piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, un par nodarīto mantisko kaitējumu atbild vecāki. Darbiniekam, kurš pārkāpis darba devēja datu aizsardzības noteikumus, var iestāties arī darba tiesiskā atbildība.

Cietušajam vissvarīgākās ir pirmās stundas. Nekavējoties jāzvana bankai, lai bloķētu karti vai kontu un lūgtu apturēt vai atsaukt maksājumu; jāmaina paroles un jāieslēdz divfaktoru autentifikācija; jāsaglabā ekrānuzņēmumi, sarakste un maksājumu izraksti. Pēc tam jāiesniedz iesniegums Valsts policijā un jāziņo par incidentu CERT.LV. Ja maksājums bijis neautorizēts, tas ir, cilvēks to nav apstiprinājis, maksājumu pakalpojumu regulējums paredz zaudējumu sadalījuma kārtību starp banku un klientu, un šo jautājumu izskata vispirms pati banka.

Pierādījumus ir vērts sagatavot tā, lai policijai nav jāmeklē informācija pa gabaliņiem. Noder viena datne vai mape, kurā hronoloģiskā secībā ir notikumu apraksts ar datumiem un laikiem, maksājumu uzdevumu izdrukas ar summām un saņēmēja rekvizītiem, sarakste pilnā apjomā, nevis izgriezumos, sludinājuma vai vietnes adrese un ekrānuzņēmumi, kuros redzams arī pārlūka adreses lauks. Ja krāpnieks zvanīja, pieraksta numuru un precīzu zvana laiku. Šāds kopums paātrina lietas uzsākšanu un palīdz arī sarunā ar banku.