Fosilais kurināmais veido lielu daļu no kurināmā, ko izmanto enerģijas patēriņam visā pasaulē. Liela daļa mūsdienu pasaules darbojas, izmantojot fosilo kurināmo. Tos izmanto transportā, elektroenerģijas ražošanā, energoapgādē mājās un rūpniecībā, kā arī plastmasas un citu atvasinājumu ražošanā.
Fosilā kurināmā vēsture aizsākās pirms daudziem miljoniem gadu. Augi, dzīvnieki un mikroorganismi, kas dzīvoja tajos senajos laikos, nomira, sadalījās un iekļuva augsnē. Nogulumu slāņi nosēdās uz to sadalītajām organiskajām atliekām un laika gaitā turpināja uzkrāties, pakļaujot tās milzīgam karstumam un spiedienam.
Šādas apstrādes rezultātā sadalītās organiskās vielas tika ķīmiski pārveidotas, veidojot ogļūdeņražus. Ogļūdeņraži, ūdeņraža un oglekļa savienojumi, ir vielas, kas veido fosilo kurināmo. Galvenie fosilie kurināmie ir ogles, dabasgāze un nafta.
Fosilais kurināmais tiek iegūts no zemes garozas un pārstrādāts tiešam un netiešam patēriņam. Naftu no neapstrādātā stāvokļa attīra, veidojot benzīnu, dīzeļdegvielu un citas degvielas, ko izmanto transportlīdzekļos, lidmašīnās, vilcienos un kuģos. Naftas atvasinājumi tiek izmantoti plastmasas rūpniecībā.
Ogles izmanto, lai darbinātu elektrostacijas, kas ražo elektrību, un elektrībai, protams, ir savi neskaitāmi lietojumi. Tie ietver gaismas, apkures sistēmu, dzesēšanas sistēmu un enerģijas nodrošināšanu cilvēkiem un vietām visā pasaulē. Ogles izmanto arī tieši kā siltuma un enerģijas avotu.
Dabasgāze ir naftas fosilā kurināmā blakusprodukts. Kad tas tika izmests kā atkritumi, tagad tas ir plaši pieprasīts kā viens no tīrajiem fosilajiem kurināmajiem. Parasti izgarojumi un ar pelniem piekrauti dūmi rodas fosilā kurināmā izmantošanas rezultātā, bet dabasgāze sadedzina ar tīru liesmu. To izmanto kā degvielu ēdiena gatavošanai, kā arī apkures un dzesēšanas sistēmu darbināšanai. ASV un daudzās citās valstīs to izmanto tieši ēkās.
Fosilā kurināmā priekšrocības ir acīmredzamas, taču arī trūkumi. Procesiem, kas tiek izmantoti fosilā kurināmā ieguvei, ir postoša ietekme uz dabisko ainavu. Tas ir acīmredzams ogļraktuvēs, kur lieli zemes gabali ir atkailināti un atstāti neauglīgi.
Fosilā kurināmā izmantošana plašā mērogā ir radījusi arī dažas nopietnas vides problēmas, piemēram, globālo sasilšanu un skābos lietus. Bažas rada arī naftas noplūdes iespējamība un to radītās briesmas. Tikpat satraucošs ir fakts, ka fosilais kurināmais ir neatjaunojams resurss un drīzumā var tikt izlietots.
Ir svarīgi nākt klajā ar alternatīvām, kas būtu videi draudzīgākas un tikpat efektīvas. Daudzas valstis jau samazina fosilā kurināmā izmantošanu un pēta citas iespējas, piemēram, hidroelektrostaciju, kodola skaldīšanu, saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju. Pazīmes ir iepriecinošas, taču vēl tāls ceļš ejams, līdz šīs alternatīvas pilnībā aizstās fosilo kurināmo.