Kāds atbalsts Latvijā pieejams uzņēmumiem pēc katastrofas?

Vispirms jāsaprot, ka Latvijā nepastāv viena universāla „katastrofas aizdevuma“ programma, kas darbotos pastāvīgi. Atbalsta arhitektūra sastāv no trim slāņiem. Pirmais ir apdrošināšana, kas sedz zaudējumus atbilstoši noslēgtajam līgumam. Otrais ir valsts atbalsta instrumenti, kurus administrē ALTUM un nozaru dienesti. Trešais ir ārkārtas atbalsts, ko valdība izsludina konkrēta notikuma dēļ, piemēram, pēc plūdiem, vētras vai sausuma, nosakot atbalsta saņēmēju loku un pieteikšanās termiņus.

ALTUM instrumenti ir veidoti tā, lai aizpildītu tirgus nepilnības, tas ir, palīdzētu tiem uzņēmumiem, kuriem komercbankas finansējumu nepiešķir vai piešķir nepietiekamā apmērā. Pieejami ir aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, garantijas banku kredītiem, kā arī atsevišķas programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem. Nosacījumi, likmes, termiņi un maksimālās summas katrā programmā atšķiras un laika gaitā mainās, tāpēc konkrētie skaitļi jāmeklē aktuālajā programmas aprakstā, nevis jāpārņem no vecākiem avotiem.

Lauksaimniecībā svarīgs ir atsevišķs ceļš. Ja nelabvēlīgi laikapstākļi bojājuši sējumus vai stādījumus, zaudējumi jāfiksē noteiktā kārtībā, un atbalsta pieteikumus pieņem Lauku atbalsta dienests. Daļa risku ir apdrošināma, turklāt apdrošināšanas polišu iegādei atsevišķos gadījumos ir pieejams līdzfinansējums. Lielu dabas katastrofu gadījumā dalībvalsts var lūgt līdzekļus arī Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ietvaros, taču šis fonds finansē galvenokārt valsts un pašvaldību infrastruktūras atjaunošanu un glābšanas izdevumus, nevis privātus zaudējumus.

Praktiskā rīcības secība pēc notikuma ir samērā stingra. Vispirms jānodrošina cilvēku drošība un jāziņo dienestiem, tad pēc iespējas ātrāk jāziņo apdrošinātājam un jāfiksē postījumi ar fotoattēliem un aktiem, neveicot neatgriezeniskus sakopšanas darbus. Paralēli jāapkopo dokumenti par uzņēmuma parasto apgrozījumu, lai varētu pamatot zaudējumu apmēru. Tikai pēc tam ir jēga pieteikties finansējumam, jo gan ALTUM, gan nozaru dienesti prasa dokumentāru pamatojumu. Ir vērts arī laikus sazināties ar banku par esošo kredītu maksājumu grafika pārskatīšanu.

Atsevišķi jāpiemin darbinieku jautājums. Ja darbs ir apturēts no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ, darba samaksas jautājumus regulē Darba likums, un šo situāciju nevar atrisināt ar mutisku vienošanos par neapmaksātu pārtraukumu. Pirms lēmumu pieņemšanas ir vērts konsultēties ar juristu vai Valsts darba inspekciju, jo kļūdas šajā posmā vēlāk rada atsevišķus strīdus un izmaksas.

Biežākā kļūda ir sākt sakopšanas darbus pirms fiksēšanas. Otra ir aizmirst, ka apdrošināšanas līgumā parasti ir noteikts ziņošanas termiņš un pienākums novērst zaudējumu palielināšanos: abu neievērošana var kļūt par atteikuma pamatu. Trešā ir pieteikties finansējumam bez sakārtotas grāmatvedības, jo tieši dokumentu trūkums visbiežāk aizkavē lēmumu.