Kāds atbalsts pieejams mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai?

Lielākā programmu daļa ir vērsta uz daudzdzīvokļu māju atjaunošanu. Tipiskā shēma paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par renovāciju, tiek veikts energoaudits un tehniskā apsekošana, izstrādāts būvprojekts, saņemts būvvaldes saskaņojums un pēc tam iesniegts pieteikums, kurā daļu izmaksu sedz grants, bet pārējo daļu aizdevums. Atbalsta intensitāte parasti ir atkarīga no plānotā enerģijas ietaupījuma un mājas stāvokļa.

Daudzdzīvokļu mājā izšķirošais posms nav būvniecība, bet gan kopības lēmums. Lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki noteiktā kārtībā, un tas ir saistošs arī tiem, kuri balsojuši pret. Tieši tāpēc process visbiežāk apstājas uz gadiem: nav pilnvarotās personas, kas to virza, nav skaidra aprēķina par ikmēneša maksājuma izmaiņām un nav atbildes uz jautājumu, kas notiek ar parādniekiem. Šos trīs jautājumus ir vērts atrisināt pirms balsošanas, nevis pēc tās.

Privātmāju īpašniekiem ir bijušas atsevišķas programmas, kurās daļēji kompensē siltumavota nomaiņu, piemēram, pāreju uz siltumsūkni vai granulu apkuri, kā arī logu nomaiņu un norobežojošo konstrukciju siltināšanu. Nosacījumi šajās programmās ir mainīgi, un pieteikumu pieņemšana notiek atsevišķās kārtās ar ierobežotu finansējumu, tāpēc svarīgi ir sekot līdzi izsludināšanas brīdim.

Papildu finansējuma avots ir Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, no kura tiek finansēti projekti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, tostarp ēku energoefektivitātē un atjaunīgās enerģijas izmantošanā. Atsevišķas pašvaldības piedāvā savu līdzfinansējumu, piemēram, pieslēgumam centralizētajai siltumapgādei, fasāžu atjaunošanai vai ēku tehniskai apsekošanai, un šie noteikumi katrā pašvaldībā atšķiras.

Nodokļu jomā tiešu atvieglojumu par energoefektivitātes darbiem privātpersonai nav. Netieši ieguvumi tomēr pastāv: atjaunotai ēkai var samazināties apkures izmaksas un uzlaboties energoefektivitātes klase, bet atsevišķos gadījumos pašvaldības ir noteikušas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus konkrētām ēku kategorijām. Tie jāpārbauda attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos.

Biežākā kļūda ir sākt ar darbiem un tikai pēc tam meklēt atbalstu. Gandrīz visās programmās attiecināmi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc pieteikuma apstiprināšanas, tāpēc jau pasūtīti logi vai samaksāts avanss var palikt ārpus atbalsta. Otra kļūda ir izvēlēties būvnieku pirms projekta: bez projekta un tāmes piedāvājumi nav salīdzināmi, un vēlāk katra izmaiņa kļūst par papildu darbu ar papildu cenu.