TJG Online
Finanses un investīcijas

Kad var izņemt pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?

Īsā atbilde

Latvijā privātajos pensiju fondos uzkrāto 3. līmeņa kapitālu parasti var saņemt, sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, kas pēc likuma nevar būt zemāks par 55 gadiem, ar atsevišķiem likumā paredzētiem izņēmumiem. Pirms šī vecuma naudu izmaksā tikai īpašos gadījumos, un priekšlaicīga izstāšanās var nozīmēt jau saņemtā nodokļa atvieglojuma zaudēšanu.

Pensiju 3. līmenis ir brīvprātīgs uzkrājums: cilvēks vai viņa darba devējs veic iemaksas izvēlētā pensiju plānā, un līdzekļus iegulda vērtspapīros atbilstoši plāna stratēģijai. Atšķirībā no 1. un 2. līmeņa šis uzkrājums ir personas īpašums, tas ir mantojams, un to nevar vienkārši piekritināt valstij. Tieši tāpēc likums paredz konkrētus nosacījumus, kad kapitāls kļūst pieejams, nevis ļauj to izņemt jebkurā brīdī kā no krājkonta.

Nodokļu ieguvums darbojas divos posmos. Iemaksām noteiktā apmērā no algas var piemērot attaisnoto izdevumu atvieglojumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, un šo daļu atgūst, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Izmaksas brīdī savukārt ar nodokli apliek uzkrājuma ienākuma daļu, proti, ieguldījumu rezultātā nopelnīto. Gan atvieglojuma ierobežojumi, gan piemērojamās likmes laika gaitā ir mainījušās, tāpēc konkrētie skaitļi vienmēr jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta aktuālajā informācijā.

Pirms termiņa saņemt līdzekļus parasti var tikai likumā un pensiju plānā paredzētajos gadījumos, piemēram, ja iestājusies invaliditāte, vai dalībnieka nāves gadījumā, kad uzkrājumu saņem mantinieki. Vienkārša vēlme izņemt naudu ātrāk nav pamats. Ja cilvēks pārtrauc iemaksas, uzkrājums netiek zaudēts: tas paliek plānā un tiek ieguldīts līdz brīdim, kad radīsies tiesības to saņemt. Pārtraukt iemaksas un izstāties no plāna ir divas dažādas lietas, un tieši šo atšķirību visbiežāk pārprot.

Tuvojoties izmaksas brīdim, saprātīga rīcības secība ir šāda. Aptuveni gadus piecus iepriekš pārskata plāna ieguldījumu stratēģiju un izvērtē, vai risks joprojām atbilst atlikušajam laikam. Tad pārbauda, vai fondā norādītie kontaktdati un labuma guvējs ir aktuāli. Pēc tam noskaidro, vai plāns pieļauj izmaksu pa daļām, jo sadalīta izmaksa var būt ērtāka nekā visa summa uzreiz. Visbeidzot izmaksas gadā jāatceras par gada ienākumu deklarāciju, jo tieši tur atspoguļojas gan iepriekš izmantotie atvieglojumi, gan izmaksas nodokļu sekas.

Praktiski svarīgi ir arī tas, ka pensiju plānu var mainīt un līdzekļus pārcelt uz citu plānu vai citu pensiju fondu, nezaudējot uzkrājumu un neradot nodokļu sekas, ja pārcelšana notiek noteiktajā kārtībā. Izvēloties plānu, būtiskas ir komisijas maksas, ieguldījumu stratēģijas riska pakāpe un atlikušais laiks līdz izmaksai: jo tuvāk izmaksas brīdim, jo mazāk saprātīgi ir turēt uzkrājumu agresīvā akciju plānā. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, ir uzkrājumi vairākās valstīs, ir ieteicams konsultēties ar nodokļu konsultantu.

Ar ko to jauc

ASV izplatīto 401(k) plānu bieži salīdzina ar Latvijas 3. līmeni, taču sakritība ir daļēja. Kopīga ir darba devēja iespēja veikt iemaksas un nodokļu atbalsts, bet izmaksas nosacījumi, ierobežojumi un sodu sistēma ir pavisam atšķirīgi, un ASV noteikumi Latvijas uzkrājumam nav piemērojami.

Tāpat 3. līmenis nav dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tas ir atsevišķs produkts ar citu tiesisko regulējumu, citām izmaksām un citu nodokļu režīmu, lai gan abus mēdz piedāvāt kā pensijas papildinājumu.

Kā salīdzināt plānus

Salīdzināšanā svarīgi ir trīs rādītāji: pastāvīgā pārvaldīšanas komisija, ieguldījumu stratēģija un ilgtermiņa rezultāts pēc komisijām. Reklāmā izceltā pagājušā gada peļņa par plāna kvalitāti pasaka maz, jo tā atspoguļo tirgus ciklu, nevis pārvaldnieka darbu.

Uzmanība jāpievērš arī tam, vai darba devējs veic iemaksas tikai konkrētā fondā. Ja tā ir, izdevīgāk parasti ir izmantot darba devēja iemaksu tur un savas personīgās iemaksas veikt tajā plānā, kas pašam šķiet piemērotākais.

Kur pārbaudīt savu uzkrājumu

Informāciju par visiem trim pensiju līmeņiem var apskatīt portālā latvija.gov.lv, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un attiecīgā pensiju fonda e-pakalpojumus. Pensiju fonds reizi gadā nosūta pārskatu par uzkrājumu un ieturētajām izmaksām.

Licencēto privāto pensiju fondu sarakstu un uzraudzības informāciju publicē Latvijas Banka, kas veic finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un nav individuāls ieguldījumu vai nodokļu ieteikums.

Avoti