Ziloņu putni, Aepyornis un Mullerornis ģinšu pārstāvji, ir izmirušu putnu grupa, kurā ietilpst lielākais putns, kas jebkad ir staigājis pa Zemi, Aepyornis maximus, ko dažreiz sauc vienkārši par ziloņu putnu. Ziloņu putns izmira ap 1649. gadu, neilgi pēc tam, kad eiropieši pirmo reizi ieradās salā, kur viņi dzīvoja, Madagaskarā, kas atrodas Āfrikas dienvidaustrumu krastā. Lielākais putns, kas jebkad dzīvojis, bija pilnīgi nelidojošs un ēda lielus augļus.
Ziloņu putns bija lielākais putns ne tikai izmēra, bet arī svara ziņā. Tas sasniedza vairāk nekā 3.3 m (10 pēdas) augstumu, un svars tuvojās 454 kg (1,000 mārciņas) jeb pustonnai. Tikai Jaunzēlandes milzu Moa (arī izmiris) bija augstāka, taču tā bija daudz vieglāk celta. Milzu Moa tajā laikā bija otrs lielākais putns pasaulē. Ziloņu putnam bija masīvāka uzbūve, un tas būtu bijis necaurlaidīgs salas vidēja izmēra plēsīgajiem zīdītājiem. Vienīgie plēsēji, no kuriem ziloņu putnam būtu bijis jābaidās, būtu Nīlas krokodils un cilvēki, kuri būtu iebrukuši savā ligzdā, lai iegūtu tās gigantiskās olas.
Ziloņu putns dzīvoja kopā ar Madagaskaras vietējiem iedzīvotājiem vairāk nekā tūkstoš gadus, no aptuveni 200. gada AD līdz izzušanai. Ar to saskārās indiešu un arābu tirgotāji, kas salu apmeklēja 7., 8. un 9. gadsimtā, un savus apgalvojumus atbalstīja, atnesot mājās olas ar trīs pēdu apkārtmēru.
Pasaulē lielāko putnu pazina arī Mongoļu impērijas valdnieks Kublai Khans, kurš pētniekam Marko Polo lika izmeklēt ziņas par milzu putniem Madagaskaras salā. Tas notika 1200. gadu beigās, bet Polo putnus nekad neatrada. Tiek uzskatīts, ka Ziloņu putns ir bijis iedvesmas avots gigantiskajam putnam, ko sauc par “Roc” Sindbada un Marko Polo pasakās, lai gan ziloņu putns bija zālēdājs, atšķirībā no gaļēdāja Roka.
Ziloņu putns bija putnu veids, ko sauc par skrējējputnu, un tā ķermeņa uzbūve bija līdzīga mūsdienu kazuāriem, emu un strausiem. Visi šie putni ir nelidojoši, un tiem nav krūšu “ķīļa”, kas nodrošina spārnu muskuļu stiprinājuma punktu. Tā kā salā nebija plēsēju, ziloņu putnam, iespējams, nebija tādas pašas skriešanas spējas kā citiem skrējējputniem, un tā būtu bijusi pīle tādiem plēsējiem kā suņiem, kad tos ieviesa eiropieši. Ziloņu putns dzīvoja tik nesen, ka dažkārt tiek atrastas tā nefosilizētās olas, kurās dažreiz ir daļēji konservēts embrijs.