TJG Online
Advokāti un likums

Kāpēc darbavietā jāizvieto informācija par darba tiesībām un drošību?

Īsā atbilde

Latvijā nav vienota darba likumu plakāta, kāds obligāti jāizvieto ASV uzņēmumos. Tā vietā darba devējam ir pienākums darbiniekus iepazīstināt ar darba kārtības noteikumiem, darba koplīgumu un darba aizsardzības instrukcijām, kā arī darba vietā izvietot drošības zīmes, evakuācijas plānus un informāciju par rīcību nelaimes gadījumā.

Pienākuma jēga ir informētība. Darbinieks var ievērot noteikumus un izmantot savas tiesības tikai tad, ja zina, kādas tās ir, tāpēc Darba likums paredz, ka darba devējs iepazīstina darbinieku ar darba kārtības noteikumiem un koplīgumu, bet Darba aizsardzības likums prasa nodrošināt instruktāžu par darba vidi un riskiem. Iepazīstināšanu apliecina ar parakstu, un tieši šis dokuments vēlāk kalpo par pierādījumu.

Otrs mērķis ir nelaimes gadījumu novēršana. Drošības zīmes, marķējumi uz bīstamām iekārtām, ķīmisko vielu marķējums, evakuācijas plāni un norādes uz pirmās palīdzības aptieciņu darbojas brīdī, kad cilvēkam nav laika meklēt instrukciju mapē. Šo prasību pamatā ir Eiropas Savienības direktīvas, kas Latvijā pārņemtas ar Ministru kabineta noteikumiem.

Trešais mērķis ir uzraudzības nodrošināšana. Kad Valsts darba inspekcija veic pārbaudi, tā vērtē ne tikai faktisko situāciju darba vietā, bet arī dokumentus: risku novērtējumu, instruktāžu žurnālus, darba laika uzskaiti un instrukcijas. Šo dokumentu trūkums pats par sevi ir pārkāpums, pat ja neviens nav cietis.

Atsevišķi pastāv prasība informēt darbiniekus par konkrētiem mehānismiem. Piemēram, noteikta lieluma uzņēmumos jāizveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma un darbinieki par to jāinformē, bet personas datu apstrādes gadījumā darbiniekiem sniedzama informācija par to, kādus datus darba devējs apstrādā un uz kāda pamata.

Jaunam darba devējam ir vērts sakārtot šo jomu noteiktā secībā. Vispirms tiek veikts darba vides riska novērtējums, jo no tā izriet viss pārējais. Pēc tam tiek sagatavotas darba aizsardzības instrukcijas konkrētajiem darbiem un iekārtām, izveidoti darba kārtības noteikumi un noteikts par darba aizsardzību atbildīgais darbinieks vai piesaistīta kompetentā institūcija. Tikai pēc tam ir jēga iepirkt zīmes un drukāt plānus, jo tad ir skaidrs, kuras zīmes tieši vajag.

Instruktāžu veidi mēdz sajukt, tāpēc der tos nošķirt. Ievadinstruktāža notiek, pieņemot darbā; sākotnējā instruktāža darba vietā notiek pirms faktiskā darba uzsākšanas; atkārtotā instruktāža notiek periodiski; neplānotā instruktāža tiek veikta pēc negadījuma, procesa maiņas vai jaunas iekārtas ieviešanas. Katra no tām tiek reģistrēta un apliecināta ar parakstu, un tieši atkārtotā instruktāža uzņēmumos visbiežāk ir nokavēta.

Biežākā kļūda ir formāla pieeja: mape ar parakstiem ir, bet neviens neko neatceras, un uz sienas karājas iepriekšējā nomnieka evakuācijas plāns. Otra kļūda ir aizmirst instruēt tos, kas nav pamatsastāvs: praktikantus, ārpakalpojuma darbiniekus, remontstrādniekus un pagaidu darbiniekus. Ja viņi strādā uzņēmuma teritorijā, par drošības prasību skaidrošanu atbild arī uzņēmums, kura teritorijā darbs notiek.

Kas praktiski izvietojams darba vietā

Tipiski tas ir evakuācijas plāns pie izejas, ugunsdrošības instrukcijas un zīmes, norādes par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem attiecīgajā zonā, pirmās palīdzības aptieciņas atrašanās vieta un ārkārtas dienesta numurs 112. Ražošanā papildus izvieto instrukcijas pie iekārtām un brīdinājuma zīmes par troksni, ķīmiskām vielām vai kustīgām daļām.

Biroja darbā uzsvars ir citāds: informācija par darba kārtību, pārtraukumiem, ergonomiku un atbildīgajām personām drošības jautājumos. Daļu informācijas var nodrošināt elektroniski, ja visiem darbiniekiem tā ir pieejama.

Ko darbiniekam ir tiesības pieprasīt

Darbiniekam ir tiesības saņemt darba līguma eksemplāru, iepazīties ar darba kārtības noteikumiem un koplīgumu, uzzināt darba vides riska novērtējuma rezultātus, kas attiecas uz viņa darba vietu, un saņemt bez maksas nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Ja darbs rada tiešus un nopietnus draudus veselībai vai dzīvībai un aizsardzības pasākumi nav nodrošināti, darbiniekam ir tiesības darbu pārtraukt, par to nekavējoties informējot darba devēju. Šī tiesība ir izmantojama pamatoti, un labāk to fiksēt rakstiski.

Kas notiek, ja prasības neievēro

Par darba aizsardzības un darba tiesību pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, un soda apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma smaguma un atkārtotības. Vēl būtiskāk ir tas, ka nelaimes gadījuma izmeklēšanā instruktāžas neesamība parasti nozīmē darba devēja atbildību.

Darbinieks, kurš uzskata, ka nav informēts par savām tiesībām vai strādā nedrošos apstākļos, var vērsties pie darba aizsardzības speciālista uzņēmumā, arodbiedrībā vai Valsts darba inspekcijā. Sūdzību var iesniegt arī anonīmi, taču tad inspekcija nevar sniegt atbildi par rezultātu.

Avoti