Kas bija Kārlis Jungs?

Kārlis Jungs tiek uzskatīts par analītiskās psiholoģijas dibinātāju, lai interpretētu cilvēka dabu, izmantojot cilvēka identitātes un sabiedrības elementus — sapņus, mākslu, reliģiju un mitoloģiju. Daudzas viņa psiholoģiskās teorijas satur atsauces uz reliģiju un mītiem, un viņš bieži ir galvenais jebkuras mitoloģijas pētījuma mērķis.

Tāpat kā Freidam, Jungam bija bezsamaņā esošā prāta teorija — liela prāta daļa, ko apzinātais prāts praktiski nevarēja noteikt. Tomēr viņš nepiekrita Freida fokusam uz apspiestajām atmiņām bezsamaņā. Freids uzskatīja, ka bezsamaņa ir kaitīga garīgajai labsajūtai, izraisot histēriju un citus psiholoģiskus apstākļus. Savukārt Jungs uztvēra bezapziņu kā radošu potenciālu.

Šveices psihiatrs arī pārņēma bezsamaņas jēdzienu un virzīja to uz priekšu, attīstot kolektīvās bezsamaņas jēdzienu. Viņš uzskatīja, ka ir ideju kopums, kas ir daļa no prāta, ko dala visa cilvēce. Viņa pamatojums šai teorijai bija balstīts uz milzīgo līdzību starp dažādām reliģijām: mīti par plūdiem, sieviešu figūras, piemēram, jaunava un kronis, un citas atšķirīgas līdzības. Viņš nosauca šīs mitoloģijas iezīmes par “arhetipiem”, apliecinot, ka tās vienā vai otrā veidā atkārtojas visās pasaules reliģijās, jo būtībā tās bija iepriekš ieprogrammētas kolektīvajā bezapziņā, prāta daļā, ar kuru katrs cilvēks bez izņēmuma ir kopīgs.

Karls Jungs izvērsa Freida idejas arī citās jomās. Kamēr Freidam bija diezgan stingrs skatījums uz dzimuma identitāti un tās attīstību, Jungs uzskatīja, ka visu vīriešu prātā ir neapzināta sievišķā puse, un otrādi. Sievišķo komponentu vīrieša prātā viņš nosauca par animu, bet sievietes prāta vīrišķo daļu – animus. Tādā veidā viņš bija viens no pirmajiem laikmeta teorētiķiem, kas pieskārās androgīnas jēdzieniem.

Pēdējā galvenā Junga teoriju koncepcija ir ēna. Viņš uzskatīja ēnu nevis negatīvu ietekmi uz cilvēku, bet gan kā bezsamaņas daļu, kas bija tieši pretēja cilvēka parastajai personībai. Labākā līdzība būtu pārsteidzošs gadījums, kad parasti maigs, lēnprātīgs cilvēks uz kādu kliedz vai kļūst vardarbīgs.

Diemžēl Junga teorijas netiek bieži pētītas psiholoģijā, jo, pateicoties viņa plašajai mitoloģijas analīzei, tās tagad tiek uzskatītas par filozofiskākām. Neatkarīgi no tā, cilvēkam un viņa teorijām bija liela ietekme uz psiholoģiju.