Kas ietilpst Latvijas Augstākās tiesas kompetencē?

Latvijas tiesu sistēmā ir trīs instances. Lietu pēc būtības pirmoreiz izskata rajona vai pilsētas tiesa, bet administratīvajās lietās Administratīvā rajona tiesa. Apelācijas kārtībā lietu no jauna, tostarp faktu jautājumos, pārbauda apgabaltiesa. Trešais posms ir kasācija Augstākajā tiesā, kur vērtē tikai tiesību jautājumus: vai nav pārkāptas procesuālās normas un vai materiālā norma ir iztulkota pareizi. Tieši tāpēc kasācijas sūdzībā nav jēgas atkārtot argumentus par lieciniekiem vai pierādījumu ticamību, jo šādus jautājumus Senāts pārvērtēt nedrīkst.

Senāts strādā departamentos, kas nodalīti pēc lietu veida: civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu departamentā. Papildus tam Augstākās tiesas sastāvā darbojas Disciplinārtiesa, kas izskata sūdzības par tiesnešu disciplinārlietās pieņemtiem lēmumiem. Senāts lietu var izskatīt rakstveida procesā, apmierināt sūdzību un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai zemākā instancē vai arī atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja acīmredzami nav pamata spriedumu atcelt.

Būtiska Augstākās tiesas funkcija ir judikatūras veidošana. Senāta nolēmumos izteiktās atziņas kļūst par atskaites punktu citām tiesām un juristiem, un tās tiek publicētas un apkopotas, lai līdzīgas lietas tiktu izspriestas līdzīgi. Tā nav precedenta sistēma anglosakšu izpratnē, kurā agrāks spriedums ir formāli saistošs, taču praksē atkāpties no nostiprinātas judikatūras bez pārliecinoša pamatojuma tiesas neuzdrošinās.

Augstāko tiesu bieži jauc ar Satversmes tiesu un ar Eiropas Savienības Tiesu. Satversmes tiesa vērtē tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām un neizskata konkrētus strīdus starp pusēm. Eiropas Savienības Tiesa sniedz prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību iztulkošanu, un tieši Senāts ir tā instance, kurai šādi jautājumi parasti ir jāuzdod. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā nav Latvijas tiesu sistēmas ceturtā instance: tā izskata sūdzības pret valsti par konvencijas pārkāpumiem.

Cilvēkam, kurš apsver kasāciju, noderīgs ir viens pārbaudes jautājums: ko tieši zemākā tiesa ir pārkāpusi tiesību piemērošanā. Ja atbilde skan „tiesa nenoticēja manam lieciniekam" vai „pierādījumi tika novērtēti nepareizi", kasācija, visticamāk, netiks ierosināta. Ja atbilde ir „tiesa piemēroja normu, kas šajā situācijā nav piemērojama", „norma iztulkota pretēji Senāta judikatūrai" vai „sēde notika bez manis, lai gan pavēste nebija izsniegta", tad kasācijai ir pamats. Šo pārbaudi ir vērts izdarīt pirms advokāta algošanas, jo tā ietaupa gan laiku, gan naudu.