Kas ir 1934. gada Vērtspapīru biržas likums?

Īsā atbilde

1934. gada Vērtspapīru biržas likums ir gan Amerikas uzņēmējdarbības tiesību aktu daļa, gan virkne precizējumu un labojumu 1933. gada Vērtspapīru biržas likumā. Atjauninātajā tiesību aktā bija divi galvenie punkti; tā regulēja vērtspapīru otrreizējo tirdzniecību un nodibināja Vērtspapīru biržas komisiju (SEC). Šie akti tika radīti, cerot novērst vēl vienu akciju tirgus sabrukumu, piemēram, to, kas izraisīja Lielo depresiju.

Vērtspapīrs parasti ir akciju, obligāciju vai parāda parādzīme. Šie vērtspapīri tiek emitēti, lai ļautu uzņēmumiem pelnīt naudu vai mazināt parādus. Ir divas galvenās vērtspapīru apmaiņas metodes; primārais un sekundārais tirgus. Primārajā tirgū emitents pārdod vērtspapīrus. Sekundārajā tirgū vērtspapīri tiek tirgoti starp pusēm, kas nav saistītas ar emitentu. 1934. gada Vērtspapīru biržas likums tika izveidots, lai regulētu šos sekundāros darījumus.

Šie sekundārie darījumi ir liels bizness vērtspapīru biržai. Lai gan primārais emitents var emitēt noteiktu vērtspapīru tikai vienu reizi, to var tirgot turp un atpakaļ starp citām pusēm, cik bieži tās vēlas. Lai primārais emitents varētu atgūt vērtspapīru, tam tas ir jāiegādājas no pašreizējās puses, kas to tur, bieži vien otrreizējā tirgū.

1934. gada Vērtspapīru biržas likums regulēja tirgu, izmantojot piespiedu izpaušanu un marginālās prakses atcelšanu. Otrreizējā tirgū iesaistītajām pusēm bija jāiesniedz periodiska finanšu informācija, kas liecināja par to, kā un kad tās pelnīja naudu. Tas novērstu noteiktu iekšējās informācijas izmantošanu un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus investoriem. Likums arī mainīja akcionāru balsstiesības un atcēla dažas bīstamākās peļņas normas.

Otrs galvenais 1934. gada Vērtspapīru biržas likuma aspekts bija SEC izveidošana. SEC uzraudzītu akciju sistēmu un novērstu nelikumīgas darbības. Tas arī regulētu noteiktu praksi gan primārajos, gan sekundārajos akciju tirgos. Gan 1934. gada Vērtspapīru biržas likumā, gan 1933. gada likumā bija vairāki paziņojumi par to, kas bija un kas nebija atļauts abos tirgos, un SEC tika dotas tiesības kontrolēt šīs prasības.

Viens no citiem svarīgiem punktiem 1934. gada Vērtspapīru biržas likumā bija 1933. gada likuma precizējums. 1933. gada dokumentā ir ietverti vairāki paziņojumi par krāpšanas apkarošanu, taču šo paziņojumu faktiskās metodes nav skaidras. 1934. gada akts mēģina noskaidrot šos paziņojumus un apvienot tos ar jauno SEC pārraudzību.

Īsā atbilde

Saistītie jautājumi