1993. gada Ķīmisko ieroču konvencija ir ķīmisko ieroču aizliegums, ko Apvienoto Nāciju Organizācijā ieviesa 1992. gadā Atbruņošanās konferencē un atvēra parakstīšanai 1993. gada sākumā. Līdz šim 183 no 195 ANO atzītajām valstīm ir parakstījušas un ratificējušas. Ķīmisko ieroču konvencija, un vēl piecas ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas. Šīs konvencijas mērķis ir iznīcināt visus ķīmisko ieroču krājumus visā pasaulē un novērst šādu ieroču izmantošanu visiem parakstītājiem.
Šī konvencija ir izaugums no 1925. gada Ženēvas protokola, kas aizliedza izmantot ķīmiskos un bioloģiskos ieročus karadarbībā. Sešdesmitajos gados pieaugošā interese par atbruņošanos noveda pie atbruņošanās komitejas izveides, kuras mērķis bija tādu līgumu izveide, kurus ANO dalībvalstis varēja parakstīt. Šis konkrētais līgums stājās spēkā 1960. gadā ar mērķi līdz 1997. gadam iznīcināt visus krājumus un iekārtas; šis mērķis netika sasniegts, taču ir panākts ievērojams progress.
Saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvencijas noteikumiem parakstītāji nedrīkst izstrādāt, ražot, iegādāties, uzkrāt, nodot vai izmantot ķīmiskos ieročus. Viņiem ir pienākums iznīcināt visus ķīmisko ieroču krājumus, kā arī iekārtas, kas tiek izmantotas to ražošanai; šos objektus var arī pārveidot civilām vajadzībām. Parakstītāji ir arī atbildīgi par jebkādu ķīmisko ieroču iznīcināšanu, ko viņi, iespējams, ir atstājuši citās valstīs.
Konvenciju īsteno Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija, neatkarīga starptautiska aģentūra, kas atrodas Hāgā. Šī organizācija periodiski pārbauda valstis, lai novērtētu to progresu, īpašu uzmanību pievēršot ASV, Krievijai, Albānijai, Lībijai un Indijai, visām valstīm, kurām ir atļauti ķīmisko ieroču krājumi, kad tās ratificēja Ķīmisko ieroču konvenciju. 2008. gadā tikai Albānija bija iznīcinājusi visus savus krājumus.
Ķīmisko ieroču konvencija arī atzīst trīs dažādas ķīmisko ieroču klases. I saraksta ieroči ir ieroči, kuriem ir tikai ļaundabīgs militārs lietojums, piemēram, nervus paralizējoši līdzekļi. II saraksta ķīmiskajām vielām ir ierobežots komerciāls lietojums, tāpēc tās nav pilnībā aizliegtas, lai gan piekļuve tiek kontrolēta. III sarakstā iekļautās ķīmiskās vielas ir tās, kuras var izmantot kā ķīmiskos ieročus, bet kurām ir arī daudz komerciālu un civilu lietojumu; šo materiālu krājumi tiek uzraudzīti, lai nodrošinātu, ka to izmantošana ir likumīga.