Adatas aponeurotomija, kas pazīstama arī kā adatas aponevrotomija vai perkutāna adatas fasciotomija, ir minimāli invazīva procedūra, ko visbiežāk izmanto, lai iztaisnotu pirkstus, kas ir saliekti Dipirena kontraktūras dēļ. Šis paņēmiens izmanto adatas, lai salauztu sacietējušos un saraujos saistaudus, kas izraisa pirksta saraušanos, ļaujot pirkstam normāli iztaisnot. Adatas aponeurotomija ir lētāka nekā tradicionālā ķirurģija, tai ir maz komplikāciju, un to bieži var veikt ārsta kabinetā.
Dupuitrena kontraktūra, saukta arī par Dupuitrena slimību, ir rokas deformācija, kas ietekmē plaukstas fasciju jeb audus zem plaukstas ādas. Plaukstas fascija ir saistaudi, kas atrodas starp cīpslām un ādu uz plaukstas. Tas nodrošina stabilu virsmu, kas parasti neļauj pirkstiem saliekties pārāk tālu atpakaļ zem spiediena, un nodrošina satveršanas virsmu pirkstiem.
Dupuitrena kontraktūras gadījumā šie saistaudi laika gaitā savelkas un saraujas, izraisot audu mezglu veidošanos, kas var saliekt vienu vai vairākus pirkstus. Šis stāvoklis parasti nav sāpīgs, lai gan audu mezgli plaukstā dažkārt ir jutīgi pret pieskārienu. Agrīnā stadijā pacienti parasti meklē medicīnisko palīdzību kosmētisku iemeslu dēļ. Vēlākos posmos var būt nepieciešama ārstēšana, lai novērstu iespējamu roku funkcijas zudumu, kas var radīt grūtības veikt ikdienas darbības, piemēram, paspiest roku vai ģērbties.
Mūsdienu adatas aponeurotomijas tehniku 1950. gadu sākumā izstrādāja franču reimatologs Dr. Jean-Luc Lermusiaux. Procedūras laikā pacienti parasti guļ uz muguras ar izstieptu roku, un ārsts ar pildspalvu var uzlikt mazus punktus uz ādas vietā, kur tiks lietota adata. Pacientiem tiek ievadīts lokāls anestēzijas līdzeklis, un ārsts izmanto nelielas zemādas adatas galu, lai vājinātu un galu galā sadalītu savilkto fasciju, izmantojot virkni mikroskopisku caurdurtu brūču. Procedūra parasti ilgst apmēram stundu.
Tradicionālā Dupuitrena kontraktūras ķirurģiskā ārstēšana ir daļēja plaukstas fasciektomija, kurā tiek izmantoti lieli iegriezumi, lai atvērtu plaukstu un visus skartos pirkstus, un tiek noņemti sarautie audi. Šī procedūra var izraisīt ilgstošu rehabilitāciju, iespējamu rētaudu veidošanos un citas ķirurģiskas komplikācijas. Šī iemesla dēļ pacienti bieži dod priekšroku neķirurģiskai adatas aponeurotomijas procedūrai. Tomēr dažās situācijās var būt nepieciešama operācija, piemēram, gadījumos, kad hronisku traucējumu dēļ āda ir kļuvusi mazāk elastīga, iepriekšēja operācija atstājusi pārāk daudz rētaudi vai smagas kontrakcijas.