Āfrikas ksilofons ir no koka izgatavots āmurs jeb perkusijas mūzikas instruments, kas rada virkni dobju skaņu. Gumijas āmuru atsitīšana pret koku rada instrumenta skaņu. Ksilofona taustiņu izmērs un skaits atšķiras atkarībā no Āfrikas valsts, kas to ražo. Parasti Āfrikas ciematu vīrieši spēlē instrumentu, lai gan nav dzimuma ierobežojumu. Instrumentam var būt tikai viens vai vairāki spēlētāji, un to izmanto dažādām cilšu dejām vai rituāliem.
Āfrikas ksilofona agrīnās versijas tika izgatavotas, sasienot kopā koku un ķirbjus. Ciema iedzīvotāji apdedzināja koku un veidoja atsevišķus stieņus, lai sasniegtu vēlamo toni. Pēc koka formas viņi rūpīgi izvēlējās ķirbjus jeb rezonatorus, lai pievienotu koka stieņu izmēru un iegūtu nepieciešamo atslēgu. Viņi savāca lapseņu vasku un izmantoja to, lai pielāgotu instrumenta taustiņu toni rezonatora mutē. Ciema iedzīvotāji savāca gumijas lapas no savvaļas, ložņājošiem augiem un izmantoja tās, lai izgatavotu āmurus, ko izmantoja, lai satriektu koku.
Termins ksilofons nozīmē “koka skaņa”, un Āfrikas ksilofons ir nosaukts tā radītās skaņas dēļ. Koka stieņu garums nosaka toni ar garākiem stieņiem, kas rada zemākus toņus, un īsākiem stieņiem, kas rada augstākus toņus. Ksilofona atskaņošanai izmantotie āmuri ietekmē arī instrumenta radīto skaņu. Mīkstāki āmuri rada apaļu tembru un maigu skaņu, savukārt cietāki āmuri rada spilgtu, spalgu tembru.
Āfrikas ksilofonam ir neskaidra vēsture, kas aizsākās senos periodos. Daži zinātnieki apgalvo, ka senās, Āfrikas un Āzijas sabiedrības izgudroja ksilofona versijas bez citu ietekmes. Pierādījumi apstiprina, ka ksilofona izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā. Mūsu ēras 500. gadā Āzijas tautas ienāca Āfrikā, atnesot sev līdzi ksilofonu. Daudzi zinātnieki, visticamāk, ticēs otrajai versijai, jo ir līdzības starp Austrumāzijas ksilofonu un Āfrikas ksilofonu.
Āfrikas ciema iedzīvotāji izmantoja ksilofonu dažādiem svinīgiem nolūkiem. Bieži ciema iedzīvotāji izmantoja ksilofonu lielos orķestros vai ansambļos, kas sastāvēja no citiem koka un ķirbja instrumentiem. Viņi spēlēja instrumentu cilšu dejās, lai atskaņotu muzikāli vēsturiskus notikumus vai nodotu cilšu pasakas. Viņi arī izmantoja ksilofonu svinīgos gadījumos, piemēram, kāzās, reliģiskās ceremonijās vai kara dejās. Bērēs vai citos sērīgos pasākumos viens cilvēks spēlē ksilofonu, izmantojot instrumenta maigākos toņus, lai izteiktu skumjas.