Kas ir aisbergs?

Aisbergs ir ledāja ledus gabals, kas ir atlūzis un kļuvis brīvi peldošs. Lai gan aisbergi ir sastopami okeānā, tie faktiski ir izgatavoti no saldūdens, un tas veicina to peldspēju okeānā. Parasti aptuveni vienu desmito daļu aisberga masas var redzēt virs ūdens virsmas, un lielākā daļa aisberga ir iegremdēta. Tas izskaidro izplatīto slenga terminu “aisberga gals”, ko izmanto, lai aprakstītu situāciju, kurā ir pieejama nepilnīga informācija par situāciju.

Kad aisbergs atdalās procesā, kas pazīstams kā atnešanās, tas dodas lēnā ceļojumā pa okeānu. Aisbergs virzīsies līdzi okeāna un vēja straumēm, un tā mūžs būtībā būs nenoteikts, ja vien tas netiks iespiests siltākos reģionos. Daudzi aisbergi vasaras mēnešos nedaudz zaudē apjomu, taču, kamēr tie atrodas tuvu poliem, tie var palikt diezgan lieli. Laika gaitā aisbergs var arī sadalīties vairākos mazākos segmentos.

Zinātnieki izmanto dažādus terminus, lai klasificētu aisbergus. Pēc izmēra tie var atrasties skalas mazajā galā, piemēram, ar bergiju bitēm un augiem, vai spektra lielākajā pusē ar tēlaini nosauktajiem “lielajiem” aisbergiem. Aisbergi var sasniegt 75 pēdas (240 metrus) augstumu. Šos masīvos ledus gabalus var klasificēt arī pēc formas, aisberga formu apzīmēšanai izmantojot tādus terminus kā tabulas, izturīgs, ķīļveida, blokains, ieleja, virsotne, sausais doks, kupols un izliekts.

Cilvēki ir novērojuši aisbergus gadsimtiem ilgi un atzīmējuši to lomu navigācijā. Reģionos, kur ir daudz aisbergu, tie var nopietni apdraudēt kuģošanu, jo tos ir grūti pamanīt un no tiem ir grūti izvairīties. Vēsturiski aisberga sadursmes dēļ tika zaudēti daudzi kuģi. Mūsdienu laikmetā kuģi izvairās no kalniem, izmantojot izsekošanas datus par īpaši lieliem aisbergiem, kā arī tehnoloģiju, ko var izmantot, lai identificētu gaidāmos kalnus kuģa ceļā.

Pētnieki un zinātnieki rūpīgi uzrauga aisbergu skaitu un izmērus pasaules okeānos. Aisbergs var radīt navigācijas apdraudējumu, it īpaši, ja tas uznirst neparedzētā vietā, taču liels skaits lielu aisbergu var arī norādīt, ka ledājs var strauji pasliktināties. 21. gadsimta sākumā tika atnesti vairāki ļoti lieli aisbergi, tostarp dažu Amerikas štatu lieluma kalni, radot bažas par pasaules ledāju veselību.