Kas ir aizsargsega?

Aizsargmargas ir ierīce, kas paredzēta, lai veicinātu sabiedrības drošību, neļaujot cilvēkiem vai transportlīdzekļiem šķērsot no izveidotas takas vai ceļa uz bīstamu zonu. Daudzi cilvēki ir pazīstami ar aizsargmargu novietojumu bīstamos ceļa posmos, taču jebkura veida barjeras, kas paredzētas, lai novērstu kritienus vai ievainojumus, var tikt uzskatītas par aizsargmargām. Piemēram, daudzām pārgājienu takām ir aizsargmargas vietās, kur ir iespējami stāvi kritieni. Kopumā, pirms tiks apsvērta aizsargmargas uzstādīšana, ir jāizpilda nosacījumu kopums.

Aizsargmargu dizains var atšķirties atkarībā no tā, kā to paredzēts izmantot. Parasti aizsargmargas veido garu stipra metāla sloksni, kas piestiprināta pie stabiem. Metāls ir apzīmogots tā, lai tam būtu vairākas izciļņas. Kad kaut kas atduras pret aizsargmargu, izciļņi saburzās, izplatot enerģiju visā aizsargmargas garumā. Vairāki stabi novērš sabrukšanu, ja vien trieciens nav ļoti smags vai ļoti liels. Ietekmētā daļa parasti būs jānomaina pēc negadījuma likvidēšanas. Aizsargi glābj dzīvības, neļaujot cilvēkiem nokrist un absorbēt negadījumu ietekmi.

Lai gan aizsargmargas ir paredzētas, lai aizsargātu sabiedrību, vairākas drošības problēmas ir saistītas ar aizsargmargām, īpaši tām, kas paredzētas darbam ar automašīnām. Pirmā ir “beigu apstrāde” jeb apdare aizsargmargas galā. Agrāk aizsargmargas nekādā veidā netika aizsegtas vai pabeigtas, atstājot asa tērauda ķīli abos aizsargmargu daļas galos. Ja kāds lielā ātrumā saduras ar galu, aizsargmargas, iespējams, varētu iekļūt automašīnā, izraisot ievainojumus vai nāvi. Lielākā daļa mūsdienu gala apstrādes ir izliektas vai saplacinātas, un tās ir izstrādātas tā, lai tās nedaudz izturētu triecienu.

Ja aizsargmargas vai gala apstrāde ir pārāk spēcīga, tā var arī iegrūst automašīnu atpakaļ satiksmē. Tāpēc lielākā daļa aizsargmargu ir paredzētas, lai absorbētu enerģiju, nevis to novirzītu. Turklāt satiksmes inženieriem ir jādomā par aizsargmargu augstumu. Augsts transportlīdzeklis var apgāzties pāri zemām margām, bet motocikls var paslīdēt zem augstām. Tāpēc pirms aizsargmargas uzstādīšanas rūpīgi jāapsver augstums.

Lai uzstādītu šosejas aizsargmargas, satiksmes inženieriem ir jānosaka, ka pastāv nopietns smagu sadursmju risks bezceļa apstākļos. Teritorijā, kurā ir bijušas sadursmes, risks ir skaidri ilustrēts, un ceļa posms tiks pievienots to zonu sarakstam, kurām nepieciešamas aizsargmargas. Citās situācijās inženieriem ir jānovērtē aizsargmargas apkārtne, meklējot klinti vai citas krasas augstuma izmaiņas, kā arī ņemot vērā sezonas apstākļus, piemēram, ledu un sniegu. Ja risks tiek uzskatīts par pietiekami nopietnu, tiks uzstādīta aizsargmarga.