Kas ir akciju tirgus krahs?

Krahs gandrīz nekad nesākas no vienas ziņas. Parasti pirms tā ir ilgāks periods, kurā cenas aug straujāk nekā uzņēmumu peļņa, palielinās aizņemto līdzekļu izmantošana ieguldījumiem un izplatās pārliecība, ka kritums vairs nav iespējams. Kad pienāk trieciens, piemēram, negaidīti slikti dati vai lielas finanšu iestādes problēmas, aizdevēji pieprasa papildu nodrošinājumu, ieguldītāji ir spiesti pārdot, lai to nodrošinātu, un pārdošana pati par sevi rada nākamo cenu kritumu. Automātiskie aizsardzības rīkojumi un algoritmiskā tirdzniecība šo spirāli paātrina.

Vēsturē zināmākie piemēri ir 1929. gada Ņujorkas biržas sabrukums, ar kuru sākās Lielā depresija, 1987. gada oktobra melnā pirmdiena, kad cenas nogāzās vienā dienā bez acīmredzama ekonomiska cēloņa, 2008. gada globālā finanšu krīze un 2020. gada pavasara straujais kritums pandēmijas sākumā. Katru reizi cēloņi bija dažādi, bet norise līdzīga: panika, likviditātes izsīkšana un nespēja pārdot par saprātīgu cenu.

Lai ierobežotu paniku, biržas izmanto tirdzniecības apturēšanas mehānismus. Ja instrumenta vai visa tirgus cena noteiktā laikā nokrīt vairāk par noteiktu slieksni, tirdzniecību uz brīdi pārtrauc, dodot dalībniekiem laiku izvērtēt informāciju. Uzraudzības iestādes savukārt seko, vai kritumu neizraisa manipulācijas, un finanšu iestādēm ir noteiktas kapitāla un likviditātes prasības, lai tās šādus satricinājumus izturētu.

Jēdzienus ir vērts nošķirt. Korekcija ir mērens un salīdzinoši īss cenu kritums, kas notiek regulāri; lāču tirgus ir ilgstošs, mēnešiem vai gadiem ilgs lejupejošs posms; krahs ir straujš notikums, kas var būt arī lāču tirgus sākums, bet ne vienmēr tāds kļūst. Latvijas ieguldītājam papildus jāņem vērā, ka Baltijas tirgus ir neliels un mazāk likvīds, tāpēc atsevišķas akcijas cena var mainīties strauji arī tad, kad pasaules tirgos nekas ārkārtējs nenotiek.

Kritumā biežākā kļūda ir pieņemt lēmumu pašā panikas brīdī. Vispārīgi finanšu izglītības materiāli iesaka rīkoties otrādi: rakstisku plānu sagatavot mierīgā laikā un krituma brīdī to vienkārši izpildīt. Plānā parasti ir trīs jautājumi: cik liela daļa naudas drīkst būt akcijās, kad portfelis tiek atgriezts sākotnējās proporcijās un kāda naudas rezerve tiek turēta ārpus tirgus. Otra bieža kļūda ir krituma laikā aizņemties, lai „nopirktu lēti“: aizņemts kapitāls pastiprina zaudējumu tieši tad, kad rezerves vajadzīgas visvairāk.

Krahs nav tas pats, kas ekonomikas krīze, kaut arī abi mēdz sakrist. Akciju cenas atspoguļo gaidas par nākotni, tāpēc tirgus var nogāzties arī tad, kad nodarbinātība un ražošana vēl ir stabilas, un tirgus atjaunošanās bieži sākas agrāk nekā uzlabojums ikdienas ekonomikā. Latvijas mājsaimniecībai tiešā ietekme parasti ir netieša un vēlāka: caur eksporta pasūtījumiem, kredītu pieejamību un darba tirgu, nevis caur akciju kotējumiem.