Allopurinols ir perorāls medikaments, kas paredzēts, lai bloķētu urīnskābes veidošanos un izdalīšanos asinīs. Urīnskābes uzkrāšanās var izraisīt vairākas veselības problēmas, tostarp nierakmeņus, urīnpūšļa akmeņus un podagru. Allopurinols palīdz novērst hronisku slimību pasliktināšanos, kamēr tiek lietotas citas ārstēšanas metodes, lai apkarotu esošos simptomus. Zāles parasti ir ļoti efektīvas, taču tās var izraisīt nevēlamas blakusparādības un padarīt organismu uzņēmīgāku pret infekcijām. Ir svarīgi, lai pacienti pirms allopurinola lietošanas pārrunātu savas veselības problēmas un medikamentu lietošanu, lai ierobežotu iespējamos riskus.
Urīnskābe ir vielmaiņas procesu produkts, kas sadala vielas, ko sauc par purīniem. Normālos daudzumos skābei ir svarīgas antioksidanta īpašības. Tomēr, ja līmenis paaugstinās pārāk augstu, tas var izraisīt šķidruma un audu pārkaļķošanos. Urīnskābes uzkrāšanās locītavās var pārkaļķoties, izraisot podagru vai sāpīgus akmeņus urīnceļos. Allopurinols ir enzīma inhibitors, kas veicina urīnskābes sintēzi.
Cilvēkiem, kuriem ir podagras vai nierakmeņu pazīmes, parasti tiek nozīmēts allopurinols, cerot novērst turpmākas komplikācijas. To lieto arī vēža slimniekiem, kuriem nesen veikta ķīmijterapija, jo ārstēšana mēdz ievērojami palielināt urīnskābes līmeni organismā. Devas tiek noteiktas katram pacientam atsevišķi, taču lielākajai daļai pieaugušo ar podagru vai akmeņiem ir norādīts lietot 200 vai 300 miligramu tabletes vienu vai divas reizes dienā, uzdzerot ūdeni. Turklāt pacientiem ir svarīgi izdzert vairākas glāzes ūdens dienā, lai palīdzētu izskalot nieres un veicinātu ātrāku atveseļošanos. Uztura ieteikumus vai ierobežojumus var ieviest arī tad, ja personai tiek nozīmēts allopurinols.
Visbiežāk sastopamās blakusparādības ir caureja, slikta dūša un viegli izsitumi uz ādas. Turklāt daudzi cilvēki piedzīvo urīna ražošanas samazināšanos, vieglu zilumu veidošanos, miegainību un locītavu sāpes. Nelielam skaitam pacientu rodas smagākas blakusparādības, tostarp augsts drudzis, muskuļu sāpes, trīce, krampji un dzelte. Ja rodas nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa nātreni un elpceļu sašaurināšanos, ir svarīgi nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
Kad pacienti apmeklē regulāras apskates un lieto allopurinolu saskaņā ar ārstu ieteikumiem, viņi parasti redz simptomu atvieglojumu apmēram mēneša laikā. Zāles faktiski neārstē akūtas podagras epizodes vai nesadala esošos nierakmeņus, taču tās var apturēt stāvokļa pasliktināšanos. Ja pacientam rodas sāpīgi simptomi, kas saistīti ar akmeņiem vai podagru, viņam var būt nepieciešams lietot papildu zāles vai veikt ķirurģiskas procedūras akūtu problēmu ārstēšanai.