Amnesty International ir nevalstiska organizācija, kas koordinē centienus cilvēktiesību vārdā visā pasaulē. Amnesty International ir galvenais spēks vēstuļu rakstīšanas kampaņās, gājienos un citos saskaņotos centienos, un tā ir cīnījusies par cilvēktiesībām kopš 1961. gada. Organizācija uzskata, ka koordinēti centieni citu cilvēku labā var kaut ko mainīt un ka cīņa pret netaisnību ir morāls pasākums. obligāti.
Amnesty International 1961. gadā aizsāka Pīters Benensons, angļu jurists, kurš uzsāka kampaņu “Amnesty ’61” divu portugāļu studentu vārdā, kuri bija ieslodzīti par politisku tostu pie vīna glāzēm. Viņš uzrakstīja kaislīgu aicinājumu, kas tika iespiests laikrakstos visā pasaulē, un tā gada jūlijā tikās delegāti no vairākām valstīm, uzsākot Amnesty International. Šie delegāti piekrita “adoptēt” politiskos ieslodzītos no citām valstīm, lobējot viņu atbrīvošanu humānu apsvērumu dēļ. 10. decembrī Londonas St. Martins in the Field’s pilsētā, pieminot Cilvēktiesību dienu, tika iedegta amnestijas svece.
Amnesty International sāka darboties, nosūtot misijas uz visu pasauli, lai tiktos ar ieslodzītajiem un līdz 140. gadam panāktu 1963 cilvēku atbrīvošanu. Organizācijas darbinieku skaits strauji pieauga, daudziem juristiem un valsts amatpersonām ziedojot laiku un pūles Amnesty International vārdā. 1965. gadā organizācija uzsāka kampaņu “Pastkartes ieslodzītajiem”, kuras ietvaros tiek sūtītas uzmundrinājuma pastkartes politieslodzītajiem visā pasaulē.
Amnesty International izrādījās spēcīga un efektīva organizācija, kas katru gadu atbrīvoja vairāk politieslodzīto, tostarp daudzas ievērojamas personas. Lai izteiktu pateicību, šīs personas savukārt adoptēja ieslodzītos un mudināja pasaules iedzīvotājus izteikties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un “sirdsapziņas ieslodzītajiem”, kas ir vēl viens politieslodzīto termins. Apvienoto Nāciju Organizācija 1969. gadā atzina Amnesty International par svarīgu cilvēktiesību organizāciju.
1974. gadā Starptautiskās izpildkomitejas priekšsēdētājs Šons Makbraids saņēma Nobela Miera prēmiju. Tajā pašā gadā Amnesty International publicēja publisku sarakstu ar tiem, kuri bija “pazuduši” Čīles Augusto Pinočeta valdīšanas laikā. Sarakstam pievienoja publisku Čīles politisko un sociālo apstākļu atmaskošanu. 1977. gadā Amnesty International kā organizācija saņēma vēl vienu Nobela prēmiju kā atzinību par ieguldījumu globālajā cilvēktiesībās.
Amnesty International turpina aktīvi darboties cilvēktiesību jomā, uzsākot daudzas izglītojošas kampaņas un atklājot cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē ar daudzu reģionālo nodaļu palīdzību. Tūkstošiem politieslodzīto ir atbrīvoti, pateicoties Amnesty International centieniem, kas tic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktajām pamattiesībām.