Apdrošināšanas prasība ir faktisks apdrošināšanas sabiedrības sniegto pabalstu pieteikums. Apdrošinājuma ņēmējiem vispirms ir jāiesniedz prasība, pirms naudu var izmaksāt slimnīcai vai remontdarbnīcai vai citam līgumdarbam. Apdrošināšanas sabiedrība var apstiprināt vai neapstiprināt prasību, pamatojoties uz savu apstākļu novērtējumu.
Personām, kuras iegādājas mājas, dzīvības, veselības vai automašīnu apdrošināšanas polises, ir jāsaglabā regulāri maksājumi, ko sauc par prēmijām apdrošinātājiem. Lielākoties šīs prēmijas tiek izmantotas citas personas prasījumu nokārtošanai vai apdrošināšanas sabiedrības pieejamo aktīvu uzkrāšanai. Tomēr dažkārt notiek nelaimes gadījums, kas rada reālus finansiālus zaudējumus, piemēram, automašīnas vraks, viesuļvētra vai ar darbu saistīts negadījums. Šajā brīdī cietušajam apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības iesniegt apdrošināšanas atlīdzību, lai saņemtu naudu no apdrošināšanas sabiedrības.
Parasti apdrošināšanas atlīdzība tiek iesniegta vietējā apdrošināšanas sabiedrības pārstāvim. Šis aģents kļūst atbildīgs par prasības konkrētās informācijas izmeklēšanu un maksājuma saskaņošanu no galvenajiem apdrošinātājiem. Daudzas reizes atzīta iestāde, piemēram, medicīnas speciālists, remontdarbnīca vai būvuzņēmējs, var iesniegt nepieciešamās veidlapas tieši apdrošināšanas sabiedrībai. Apdrošinājuma ņēmējs var nevēlēties iesniegt pieteikumu, ja bojājums ir neliels vai ja cita puse ir piekritusi samaksāt no savas kabatas par savu kļūdu.
Pēc prasības iesniegšanas apdrošināšanas sabiedrība var nosūtīt izmeklētāju, ko sauc par regulētāju vai vērtētāju. Šīs personas uzdevums ir objektīvi novērtēt bojājumus un noteikt, vai remonta aplēses ir pamatotas. Tas ir paredzēts, lai novērstu iespējamu darbuzņēmēju krāpšanu, kas var palielināt savus rēķinus par papildu kompensāciju. Apdrošināšanas kompānijas mēdz pieņemt regulētāja vai vērtētāja vērtējumu kā galavārdu.
Apdrošināšanas sabiedrība var neatzīt dažas apdrošināšanas prasības dažādu iemeslu dēļ. Ja prasītāja prēmijas nav pilnībā samaksātas, pati polise var nebūt aktīva. Arī cita apdrošināšanas sabiedrība, iespējams, jau ir piekritusi atlīdzināt prasībā norādītos zaudējumus. Tas notiek diezgan bieži autoavārijās, kur viena puse ir atbildīga.
Vēl viens iemesls, kāpēc prasība var tikt noraidīta, ir neatbilstība segtajiem nosacījumiem. Lielākajā daļā apdrošināšanas polišu ir noteiktas konkrētas jomas, kurās var saņemt pabalstus, un, ja nelaimes gadījumu vai zaudējumu atlīdzību izraisījusi neuzmanība vai neizbēgama “Dieva rīcība”, apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības ieturēt maksājumus. Prasība ir vienīgais veids, kā oficiāli pieteikties pabalstiem saskaņā ar apdrošināšanas polisi, taču, kamēr apdrošināšanas sabiedrība nav novērtējusi situāciju, tā paliks tikai prasība, nevis izmaksa.