Kas ir asaru aparāts?

Asaras nenoplūst pašas no sevis. Katrs mirkšķināšanas vilnis iet no acs ārējā stūra uz iekšējo un stumj šķidrumu uz asaru punktiņiem, vienlaikus izklājot svaigu plēvīti pār radzeni. Cilvēks, kas ilgstoši skatās ekrānā un mirkšķina retāk, faktiski pārtrauc šo sūkni.

Acs iekšējā kaktiņā asaras uzkrājas nelielā asaru ezeriņā (lacus lacrimalis). No turienes tās nonāk kanāliņos, un asaru maisiņu apņemošā acs apkārtmuskuļa daļa mirkšķinot maisiņu pārmaiņus paplašina un saspiež. Tā veidojas viegls sūknis, kas asaras velk uz leju.

Deguna un asaru vada apakšējā galā ir gļotādas kroka, kas darbojas kā vārsts un neļauj gaisam un deguna saturam plūst atpakaļ uz aci. Tieši šī savienojuma dēļ, raudot, „tek deguns“, un tieši tāpēc acu pilienu garša dažkārt jūtama mutē.

Asaru plēvīte ir trīsslāņu. Ārējo tauku slāni ražo Meibomija dziedzeri plakstiņu skrimšļos, un tas kavē iztvaikošanu. Vidējais ūdens slānis nāk no asaru dziedzeriem un satur sāļus, antivielas un pretmikrobu olbaltumus, tostarp lizocīmu un laktoferīnu. Iekšējais mucīna slānis, ko ražo konjunktīvas kausveida šūnas, ļauj ūdenim vispār noturēties uz taukainās radzenes virsmas.

Plēvītei ir arī optiska nozīme. Gluda asaru virsma ir acs pirmā un spēcīgākā gaismas laušanas virsma, tāpēc, ja plēvīte saplaisā, redze starp mirkšķinājumiem kļūst miglaina. Cilvēki to bieži apraksta kā redzes svārstīšanos dienas gaitā.

Radzenei nav asinsvadu, tāpēc skābekli tā ievērojamā mērā saņem no asaru plēvītes, kas saskaras ar gaisu. Asaras tādējādi ir arī radzenes barošanās ceļš, ne tikai mazgāšana.

Ja bojāta ražošana vai plēvītes sastāvs, rodas sausās acs sindroms. Pretēji intuīcijai tas bieži izpaužas ar pastiprinātu asarošanu: sausa virsma kairinās, un dziedzeris atbild ar refleksu asaru izšļākšanu, kas taukainā slāņa trūkuma dēļ uzreiz iztvaiko vai pārplūst pār plakstiņa malu.

Ja nosprostota novadošā daļa, asaras pastāvīgi tek pār vaigu. Zīdaiņiem tas bieži skaidrojams ar to, ka deguna un asaru vada apakšējā gala plēvīte pēc dzimšanas vēl nav atvērusies; lielākajā daļā gadījumu tā atveras pirmajā dzīves gadā pati. Pieaugušajiem sašaurinājums biežāk veidojas gadu gaitā.

Asaru maisiņa iekaisums (dakriocistīts) izpaužas ar sāpīgu, apsārtušu pietūkumu acs iekšējā kaktiņā zem acs un bieži ar strutu izspiešanos no asaru punktiņa. Tas prasa ārsta apskati bez vilcināšanās, jo iekaisums no šī apvidus var izplatīties uz acs dobumu.

Pie oftalmologa jāgriežas arī tad, ja acis pastāvīgi dedzina vai kož vairākas nedēļas, ja asarošana traucē redzēt, ja parādās sāpes, gaismas bailes vai redzes pasliktināšanās. Sausās acs gadījumā ārsts pārbauda arī vairogdziedzeri un autoimūnas slimības, jo tās mēdz skart dziedzerus visā organismā.

Visbiežāk sajauc asaru dziedzeri un Meibomija dziedzerus. Asaru dziedzeris atrodas acs dobuma augšējā ārējā stūrī un ražo ūdeņaino daļu; Meibomija dziedzeri ir plakstiņa skrimšļos, atveras gar pašu plakstiņa malu un ražo taukaino daļu. Miezītis un halazions rodas plakstiņa malas dziedzeros, nevis asaru dziedzerī.

Otrs sajaukums ir starp asarošanu un asaru pārmērīgu ražošanu. Ja acs asaro, biežāk vainīga novadīšana vai slikta plēvītes noturība, nevis tas, ka dziedzeris strādātu par daudz.

Trešais sajaukums ir starp asaru maisiņu un konjunktīvas maisu. Asaru maisiņš ir novadošā ceļa daļa kaula bedrītē zem acs iekšējā kaktiņa; konjunktīvas maiss ir telpa starp plakstiņu un acs ābolu, kurā iepilina acu pilienus.

Asaru aparāts ražo trīs veidu asaras. Pamata asaras uztur pastāvīgu mitrumu, refleksa asaras izplūst, kad radzeni kairina sīpola tvaiki, vējš vai skabarga, bet emocionālās asaras rodas no pavisam citas, limbiskās sistēmas ietekmes uz to pašu dziedzeri. Raudāšana tādējādi izmanto aizsardzības mehānisma aparātu citam mērķim.

No tā izriet praktiska atziņa par acu pilieniem. Ja acs asaro tāpēc, ka trūkst taukainā slāņa, tīra fizioloģiskā šķīduma pilināšana palīdz tikai uz mirkli, jo šķidrums iztvaiko tikpat ātri kā pašas asaras.

Otra praktiskā atziņa attiecas uz zālēm. Tā kā asaru ceļš beidzas degunā, daļa acu pilienu uzsūcas deguna gļotādā un nonāk asinsritē. Acs iekšējā kaktiņa viegla piespiešana ar pirkstu minūti pēc pilināšanas samazina šo noplūdi un atstāj vairāk zāļu tur, kur tās vajadzīgas.