Kas ir asaru maisiņš?

Asaras degunā netek tikai smaguma spēka dēļ. Acs apļveida muskuļa daļa, kas piestiprinās pie asaru maisiņa sienas, mirkšķinot maisiņu izstiepj uz sāniem un izveido tajā nelielu retinājumu. Retinājums ievelk asaras no kanāliņiem.

Kad muskulis atslābst, maisiņš saspiežas atpakaļ un saturu izspiež lejup pa deguna asaru vadu. Tā ir īsta sūkņa darbība ar divām fāzēm, un tāpēc mirkšķināšana ir ne tikai acs slaucīšana, bet arī asaru izvadīšana.

Deguna asaru vads iziet cauri kaula kanālam un atveras deguna dobuma apakšējā ejā, zem apakšējās deguna gliemežnīcas. Atveres vietā ir gļotādas kroka, ko sauc par Hasnera vārstuli un kas neļauj gaisam no deguna iesūkties atpakaļ.

Tieši šis anatomiskais ceļš izskaidro divas ikdienišķas parādības. Pirmkārt, raudot tek deguns, jo asaras nonāk deguna dobumā. Otrkārt, acī iepilinātas zāles var radīt garšu mutē un pat vispārēju iedarbību, jo tās pa to pašu ceļu nonāk deguna gļotādā un uzsūcas asinīs.

Ja novadīšanas ceļš ir nosprostots, asaras uzkrājas un pastāvīgi tek pār plakstiņa malu. Šo simptomu sauc par asarošanu, un tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pie oftalmologa vēršas gados vecāki cilvēki. Nosprostojums var būt punktiņā, kanāliņā, pašā maisiņā vai vadā, un tieši no vietas atkarīgs risinājums.

Ja maisiņā uzkrājas stāvošs šķidrums, tas var iekaist. Asaru maisiņa iekaisums izpaužas ar sāpīgu, sarkanu pietūkumu acs iekšējā kaktiņā zem iekšējās plakstiņu saites, un, uzspiežot uz šo vietu, no asaru punktiņa var parādīties strutas. Akūts iekaisums šajā apvidū prasa ātru ārsta vērtējumu, jo acs dobums atrodas tuvu.

Zīdaiņiem bieži sastopams iedzimts deguna asaru vada nosprostojums, kad Hasnera vārstulis pēc dzimšanas vēl nav atvēries. Tas izpaužas ar vienas acs pastāvīgu asarošanu un izdalījumiem jau pirmajās dzīves nedēļās; lielākajā daļā gadījumu tas atrisinās dabiski pirmā gada laikā, bet bērns tik un tā jāparāda ārstam, lai izslēgtu citus iemeslus.

Ar asaru ceļiem nodarbojas oftalmologs. Pie ārsta jādodas, ja asarošana ir pastāvīga un traucē, ja acs iekšējā kaktiņā parādās pietūkums vai sāpes, ja ir drudzis kopā ar sejas pietūkumu, kā arī tad, ja zīdainim viena acs pastāvīgi mitra vai ar izdalījumiem. Šis apraksts skaidro uzbūvi un nav individuāls ārstēšanas norādījums.

Biežākā sajaukšana ir asaru maisiņš un asaru dziedzeris. Tie atrodas pretējos acs stūros un dara pretējas lietas: dziedzeris asaras ražo un atrodas acs dobuma augšējā ārējā stūrī zem uzacs ārējā gala, maisiņš asaras savāc un atrodas iekšējā kaktiņā pie deguna. Pietūkums uzacs ārējā galā liek domāt par dziedzeri, pietūkums pie deguna saknes par maisiņu.

Otra sajaukšana ir asaru maisiņš un „acu maisiņi“ sarunvalodā. Tas, ko ikdienā sauc par maisiņiem zem acīm, ir orbitālo taukaudu izspiešanās caur novājinātu starpsienu apakšējā plakstiņā, un ar asaru ceļiem tam nav sakara.

Trešā: asaru punktiņš, kanāliņš, maisiņš un vads ir četri secīgi viena ceļa posmi, nevis sinonīmi. Latviešu tekstos tos visus dažkārt vienlīdzīgi sauc par „asaru kanālu“, un tas jucekli tikai palielina.

Asaru plēvītei ir trīs kārtas: tauku kārta no plakstiņu malas dziedzeriem, kas neļauj ūdenim iztvaikot, ūdens kārta no asaru dziedzera un gļotu kārta, kas ļauj šķidrumam pieķerties radzenei. Ja trūkst kādas kārtas, acs jūtas sausa arī tad, ja asaru daudzums ir pietiekams.

No tā izriet pretrunīga, bet bieža parādība: sausas acs sindroma gadījumā acis nevis sausas, bet asaro. Kairinātā radzene izsauc refleksu asaru straumi, kas ātri iztvaiko un problēmu neatrisina. Tāpēc pārmērīga asarošana ne vienmēr nozīmē aizsprostotu asaru ceļu; otrs biežais iemesls ir tieši pretējs.

Vēl viens noderīgs anatomisks fakts: tā kā asaru maisiņš atrodas tikai dažus milimetrus no deguna blakusdobumiem, iekaisums no deguna var izplatīties uz asaru ceļiem un otrādi. Tāpēc atkārtotu asarošanu dažkārt izmeklē kopā ar otolaringologu.