Kas ir asaru punkts (punctum lacrimale)?

Asaru aizplūšana nav pasīva. Katrs mirkšķinājums vispirms izlīdzina plēvīti pār radzeni un pastumj šķidrumu uz iekšējo kaktiņu, bet plakstiņu apļveida muskuļa daļa, kas piestiprinās pie asaru maisiņa, mirkšķinot maisiņu paplašina un atlaižoties saspiež. Tā rodas sūknis: paplašinoties maisiņā tiek ievilkts šķidrums no kanāliņiem, saspiežoties tas tiek izstumts lejup uz degunu.

Tāpēc punkta stāvoklis ir izšķirošs. Ja plakstiņš ir novecojis un mazliet atliecies uz āru vai, gluži otrādi, iegriezies uz iekšu, punkts vairs nesaskaras ar asaru ezeriņu, un asaras plūst pār vaigu, lai gan asaru daudzums ir pilnīgi normāls.

Tas izskaidro arī to, kāpēc raudot iesnājas deguns: liekais šķidrums neaiziet nekur citur kā deguna dobumā.

Pastāvīgu asarošanu sauc par epiforu, un tās cēlonis var būt vai nu par daudz asaru, vai par šauru izeju. Punkts var sašaurināties vai pilnībā aizaugt pēc hroniska plakstiņu malas iekaisuma, pēc apdeguma vai dažu zāļu lietošanas, kanāliņš var aizsprostoties, bet vads var būt slēgts jau no dzimšanas.

Zīdaiņiem deguna un asaru vada apakšgals bieži vēl nav atvēries; tas ir izplatīts acs asarošanas un pielipšanas iemesls pirmajos dzīves mēnešos, un vairumā gadījumu tas ar laiku atrisinās pats. Tomēr jebkura asarojoša vai strutojoša bērna acs ir jāparāda ārstam, nevis jāārstē pašiem.

Nekavējoties pie ārsta jādodas, ja pie acs iekšējā kaktiņa parādās sāpīgs, sarkans un ciets pietūkums ar drudzi, jo tā var izpausties asaru maisiņa iekaisums. Plānveidīgi ārsts jāapmeklē, ja asarošana turpinās nedēļām, ja pasliktinās redze, ja acs ir sāpīga vai izteikti sarkana. Ar asaru ceļiem nodarbojas oftalmologs; šis teksts skaidro uzbūvi un neaizstāj izmeklēšanu.

Asaru punktu bieži jauc ar asaru miezīti, tas ir, ar to mazo sārto paugurīti acs iekšējā kaktiņā. Tas ir atsevišķs veidojums no ādai līdzīgiem audiem, un tam ar asaru novadīšanu nav sakara; punkti ir divas sīkas atveres uz plakstiņu malām abpus tam.

Otrs biežs pārpratums ir pieņēmums, ka asarojoša acs nozīmē pārāk daudz asaru. Ļoti bieži ir tieši otrādi: sausas acs gadījumā acs virsma ir kairināta un refleksi izraisa asaru pieplūdumu, kas straujā vilnī pārplūst pāri plakstiņam. Tāpēc sausas acs ārstēšana dažkārt asarošanu mazina, nevis pastiprina.

Tā kā acs pilieni caur punktiem ātri aiztek uz degunu, kur gļotāda tos uzsūc asinsritē, dažas acu zāles spēj iedarboties uz visu organismu, piemēram, palēnināt pulsu. Tāpēc pēc pilienu iepilināšanas ārsti bieži iesaka uz minūti aizvērt acis un viegli piespiest pirkstu pie iekšējā kaktiņa: tā lielāka daļa zāļu paliek uz acs un mazāk nokļūst asinīs.

No tā paša mehānisma izriet vēl viena lieta: ja iepilina vairākus dažādus pilienus vienu pēc otra, otrais izskalo pirmo, tāpēc starp tiem vajadzīga pauze. Sausas acs gadījumā ārsts dažkārt punktos ievieto sīkus aizbāžņus, kas plūsmu apzināti aizkavē, lai pašu asaru uz acs virsmas paliktu vairāk.