Kas ir asaru kanāliņi?

Biežākā sūdzība ir asarošana, kas nepāriet arī sausā, bezvēja telpā. Tās cēlonis var būt kanāliņa sašaurinājums vai aizsprostojums pēc ilgstoša iekaisuma, pēc dažām zālēm vai bez skaidra iemesla. Atsevišķi izdalāms kanāliņa iekaisums: tad acs iekšējais kaktiņš ir pietūcis un sarkans tieši virs kanāliņa, punktiņš izskatās paplašināts, un, uzspiežot no tā izdalās strutas vai sīki cieti graudiņi.

Plakstiņa plīsums iekšējā trešdaļā gandrīz vienmēr nozīmē pārrautu kanāliņu, un tas jāsavieno tuvāko stundu laikā, citādi asarošana paliek uz mūžu. Tāpēc jebkura plakstiņa brūce pie deguna puses ir iemesls nekavējoties vērsties pie acu ārsta. Ar asaru novadceļiem nodarbojas oftalmologs, sarežģītākos gadījumos oftalmoķirurgs; caurejamību pārbauda, ceļu izskalojot vai zondējot.

Ārsts jāapmeklē, ja acs asaro pastāvīgi vairāk nekā dažas nedēļas, ja acs iekšējais kaktiņš pietūkst, sāp vai apsārtst, ja no punktiņa izdalās strutas, ja pēc traumas plakstiņā ir brūce, kā arī tad, ja zīdaiņa acs no pirmajām dzīves nedēļām pastāvīgi asaro un mēdz salipt. Šis apraksts izskaidro uzbūvi un mehānismus un nav domāts konkrētas situācijas vērtēšanai.

Visbiežāk tos sajauc ar deguna un asaru vadu, kas ir novadceļa pēdējā, platākā daļa no asaru maisiņa uz degunu. Atšķirība ir praktiska: zīdaiņiem iedzimta nosprostošanās gandrīz vienmēr ir tieši vada apakšgalā, nevis kanāliņos, un tā bieži atveras pati pirmā dzīves gada laikā, savukārt pieaugušajiem problēma biežāk ir augstāk, pašā kanāliņā.

Otra jaukšana ir ar asaru dziedzera izvadkanāliņiem. Tie atrodas acs ārējā augšējā stūrī un asaras acī ievada, bet kanāliņi pie deguna puses asaras izvada. Tāpēc sausas acis un asarojošas acis var pastāvēt vienlaikus: dziedzeris ražo par maz pilnvērtīgu asaru, acs virsma kairinās un refleksi izdala lielu daudzumu šķidru asaru, kuras novadceļi nepaspēj aizvadīt.