Apgrozības fondi ir konti, kuros fonda līdzekļi tiek izmantoti aizdevumiem vai citiem mērķiem, apzinoties, ka izdevumi tiek periodiski papildināti, lai varētu veikt turpmākos izdevumus. Šis pastāvīgais cikls palīdz nodrošināt fonda nepārtrauktu darbību, pieņemot, ka apgrozāmā fonda atlikums tiek papildināts saskaņā ar noteikumiem un noteikumiem, kas saistīti ar izdevumiem. Parasti šāda veida fondi darbojas bez jebkāda veida gada fiskāliem ierobežojumiem un darbības pamatā ir kontu atlikumi.
Vairumā gadījumu tiek izveidots un uzturēts apgrozības fonds, lai nodrošinātu resursus ar noteiktu darbību klāstu. Piemēram, saglabāšanas biedrība var izveidot šāda veida fondu, lai izveidotu resursu, ko izmantot, lai iegādātos sabiedrībai nozīmīgu nekustamo īpašumu, pēc tam īpašumu pārdotu tālāk ar servitūtiem. Līdzekļi, kas iztērēti iegādei, tiek pakāpeniski kompensēti ar ieņēmumiem no pārdošanas, ļaujot fondam patstāvīgi turpināties. Tādā veidā apgrozības fondam vienmēr ir līdzekļi, kas nepieciešami cita saglabāšanas projekta īstenošanai un tā paša pamata procesa atkārtošanai.
Ir apgrozības fondi, kas ir paredzēti, lai pagarinātu aizdevumus konkrētiem mērķiem. Izglītības apgrozības fonds studentiem, kuri atbilst fonda noteiktajiem kritērijiem, izsniedz kredītus mācību un citu izdevumu segšanai. Laika gaitā tie studenti atmaksā kredītus, nodrošinot resursus, kas nepieciešami, lai izsniegtu kredītus citiem studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība augstākās izglītības finansēšanā. Ir arī nišas apgrozības fondi, kas palīdz māju īpašniekiem nīkuļojošos mikrorajonos veikt īpašuma uzlabojumus, tādējādi novēršot īpašuma vērtības krituma tendenci, nodrošinot uzlabojumu veikšanai nepieciešamos resursus un ļaujot īpašniekiem atmaksāt aizdevumus ar pieņemamām ikmēneša iemaksām.
Nav nekas neparasts, ka apgrozības fonda izveide un pastāvīgā funkcija ir saistīta ar valdības noteikumu ievērošanu. Bieži vien fondam ir jāatbilst grāmatvedības standartiem, kas noteikti ar īpašiem valdības noteikumiem. Tā kā fondu var izveidot komerciāla struktūra, bezpeļņas organizācija vai valdības departaments vai komisija, tie paši noteikumi parasti ir piemērojami visās situācijās.
Apgrozības fondu raksturs ir atkarīgs no nepārtrauktas līdzekļu papildināšanas, kas tiek izmantoti dažādu projektu finansēšanai. Šī papildināšanas procesa pārtraukšana var izraisīt fonda neveiksmi. Piemēram, ja studenti, kuri gūst labumu no apgrozības fonda aizdevumiem, nespēj atmaksāt aizdevuma atlikumus, tas nozīmē, ka fondam var nebūt līdzekļu, lai palīdzētu citiem studentiem iegūt izglītību. Šī iemesla dēļ lielākā daļa fondu nosaka kritērijus, kas palīdz samazināt šo risku, vienlaikus nosakot arī iekšējos ierobežojumus fonda izmaksu summai, kas palīdz uzturēt minimālo bilanci un nodrošina, ka fonds spēj absorbēt vismaz dažus pārtraukumus ziedošanā vai citas atdeves fonda bilancē.