Kas ir apkalpošanas punkts?

Pakalpojuma punkts ir pārvaldītas aprūpes veselības apdrošināšanas plāna veids, kas piedāvā plāna dalībniekiem medicīnisko izdevumu atlīdzību. Šādā plānā dalībniekiem ir jāizvēlas primārās aprūpes ārsts no pakalpojumu sniedzēju tīkla, un visi speciālisti ir jānosūta šim ārstam. Pakalpojuma plāns jeb POS plāns piedāvā salīdzinoši zemus līdzmaksājumus un bez atskaitījumiem dalībniekiem, kamēr viņi paliek POS tīklā. Ja dalībnieks dodas ārpus tīkla, lai apmeklētu speciālistu vai ārstu, viņš būs atbildīgs par pašriska maksājumu un saņems daudz mazāku POS plāna segumu.

Izvēloties veselības apdrošināšanas plānu, patērētājiem bieži ir jāizlemj, vai viņi vēlas maksāt par greznību, izvēloties labāko iespējamo aprūpi, vai arī viņi vēlas samazināt apdrošināšanas izmaksas. Šis līdzsvarošanas akts varētu būt iemesls tam, ka kāds izvēlētos reģistrēties pakalpojuma sniegšanas plānā. POS plāns apvieno veselības uzturēšanas organizācijas jeb HMO izmaksu efektivitāti ar zināmu vēlamo pakalpojumu sniedzēja organizācijas jeb PPO elastību.

Personai, kura izvēlas pakalpojuma plānu, ir jādodas pie primārās aprūpes ārsta vai PCP, lai atrisinātu visas medicīniskās problēmas. Šis ārsts kļūst par biedra apkalpošanas punktu, un visas pacienta medicīniskās situācijas notiek caur šo ārstu. Visas vizītes pie šī ārsta sedz POS plāns, un tām ir nepieciešams ļoti neliels līdzmaksājums, kas ir maksājums, kas tiek apvienots ar apdrošinātāja segumu, lai segtu medicīniskās izmaksas. Nav arī pašriska, kas ir maksājums, kas pacientam jāveic pirms seguma sākuma, par šāda veida apmeklējumiem saskaņā ar POS plānu.

Ja kādam, kuram ir pakalpojumu sniegšanas plāns, nepieciešama aprūpe ārpus primārās aprūpes ārsta piedāvātās palīdzības, PCP pēc tam var nosūtīt pacientu pie cita ārsta vai speciālista. Ja šis ārsts atrodas POS plāna pārvaldītajā aprūpes tīklā, pacients tiks segts tāpat kā ar PCP. Jebkuram speciālistam ārpus tīkla pacientam būs jāveic atskaitāms maksājums. Turklāt POS nesedz nevienu speciālista apmeklējumu vai sniegtos pakalpojumus, kurus nav norādījis PCP.

POS plāna priekšrocība ir tāda, ka tas nodrošina nedaudz lielāku elastību nekā HMO, vienlaikus piedāvājot salīdzināmu izmaksu kontroli. Pacients, kuram nepieciešama ievērojama aprūpe ārpus tā, ko var piedāvāt primārās aprūpes ārsts, iespējams, nav labākais POS kandidāts. Šādos gadījumos priekšroka varētu būt PPO, kas prasa lielākus līdzmaksājumus un pašriska maksājumus, jo tas neierobežo pacienta izvēles iespējas iepriekš noteiktā ārstu tīklā.