Kas ir aprakstošs lietvārds?

Aprakstoša lietvārda lietošana teikumā bieži vien nodrošina konkrētāku nozīmi, neizmantojot īpašības vārdus, kas var padarīt teikumu pārāk izteiksmīgu. Aprakstošie vārdi vienā vārdā var sniegt tikpat daudz nozīmes un tēlainības, cik pretējā gadījumā var būt nepieciešami vairāki vārdi. Vienkāršs teikums, kuram trūkst aprakstoša lietvārda vai darbības vārdu, būtu: “Suns iegāja istabā”. Tas ir gramatiski pamatots kā teikums, kas satur subjektu lietvārda frāzes “suns” formā, predikātu “staigāja” un tiešu objektu prepozīcijas frāzes veidā “iekšā istabā”.

Tomēr teikums ir diezgan garlaicīgs, un to var padarīt daudz interesantāku, iekļaujot izteiksmīgus vārdus, kurus var pievienot vai izmantot kā teikumā esošo vārdu aizstāšanu. Lai gan var izmantot īpašības vārdu, piemēram, “Lielais suns”, rakstītājam bieži ir labāk izvairīties no šāda veida apgalvojumiem un “parādīt”, ka suns ir liels, nevis “stāstīt” lasītājam, ka tāds ir. Aprakstoša lietvārda, piemēram, “dāņu dižais”, lietošana norāda, ka suns ir liels, norādot, kāda veida suns tas ir; rakstnieks parāda izmēru lasītājam, nevis stāsta lasītājam, ka tas ir liels.

Varētu izmantot aprakstošu darbības vārdu, lai teikums būtu vēl atsaucīgāks un interesantāks. Tā vietā, lai “suns iegāja istabā”, teikumu varētu pārrakstīt šādi: “Dānis ienāca bibliotēkā.” Darbības vārds “sauntered” norāda uz noteiktu pastaigu veidu, kas ir vēlams, nevis “lēni staigāts”, un otru aprakstošo lietvārdu var izmantot, lai precīzi norādītu, kāda veida telpā suns ir ienācis. Līdzīgi kā jebkura cita veida lietvārds, aprakstošais lietvārds var būt izplatīts, piemēram, “bibliotekārs” vai īsts, piemēram, “Ņujorka”, un tas ir attiecīgi jāraksta ar lielo burtu.