Akvafobija ir bailes no ūdens. Daudzi cilvēki baidās no ūdens un ciena to, atzīstot, ka dažos apstākļos tas var būt bīstams. Personai ar akvafobiju šīs veselīgās un parastās bailes kļūst ārkārtējas un var traucēt dzīves kvalitāti. Piemēram, cilvēks ar akvafobiju var izvairīties no braukšanas pāri tiltiem, peldēšanas, laivošanas vai pat atrašanās ūdenstilpes tuvumā.
Personas ar akvafobiju dažreiz atzīst, ka viņu bailes no ūdens nav pilnīgi racionālas, bet bailes nav viņu kontrolē. Pat tad, ja ūdens nerada tiešus draudus, var rasties nemiers un trauksme, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, svīšana, slikta dūša, hiperventilācija un trīce. Pacients nevar apspiest šīs sajūtas vai pārvarēt tās, un viņam var būt ārkārtēja reakcija, ja tiek apšļakstīts ar ūdeni vai spiests saskarties ar ūdeni.
Ir vairāki iespējamie akvafobijas cēloņi. Cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus ūdenī un ap to vai dzirdējuši par šādiem notikumiem, var rasties bailes no ūdens. Šīs bailes var izkopt pat, skatoties filmas vai lasot grāmatas, kurās cilvēki noslīkst vai tiek uzbrukuši ūdenī. Kultūras apstākļi var izraisīt arī akvafobiju. Piemēram, cilvēkiem, kas aug tuksneša klimatā, lielu ūdenstilpņu skats var šķist biedējošs vai traumējošs.
Daži indivīdi ar akvafobiju piedzīvo bailes tādā bezsamaņā, ka viņi var to neapzināties. Viņi izvairīsies no situācijām, kurās ir ūdens, dažkārt izdomājot radošus veidus, kā izvairīties no ūdens, taču viņi var neatzīt, ka aiz izvairīšanās ir bailes. Citos gadījumos cilvēki labi apzinās savas bailes un izvēlas izvairīšanos, lai nepiedzīvotu emocionālu stresu.
Tāpat kā citas sociālās fobijas, akvafobiju var ārstēt, bieži izmantojot psihoterapiju. Ir dažādas ārstēšanas pieejas, kuras pacienti var izpētīt kopā ar aprūpes sniedzējiem, lai atrastu viņiem vispiemērotāko metodi. Sistemātiska desensibilizācija ir viena no iespējām, kurā pacients laika gaitā lēnām tiek pakļauts fobijas avotam, lai viņš vai viņš varētu atbrīvoties no ar to saistītās bailes. Šis paņēmiens var sākties ar fotogrāfijām vai ūdens zīmējumiem, kas lēnām attīstās līdz tādam solim kā peldbaseina vai pludmales apmeklējums.
Cilvēki var brīnīties, kāpēc termins “hidrofobija” netiek lietots, lai aprakstītu bailes no ūdens, ņemot vērā, ka “hidro” ir plaši lietota sakne, ko var redzēt daudzos ar ūdeni saistītos vārdos, piemēram, hidrodinamikā, hidroenerģijā un hidroloģijā. “Hidrofobija” jau ir iesakņojusies vārdu lietojumā kā termins, kas apzīmē dažus no vēlīnās stadijas trakumsērgas raksturīgajiem simptomiem, tāpēc tika izveidots jauns vārds, lai skaidri atšķirtu sociālo fobiju, ko raksturo bailes no ūdens, un trakumsērgas simptomiem.